jūlija Dienas pirmajā lapā tādu svarīgu ziņu kā sprādziens Mežaparka estrādes kreisajā stūrī pusstundu pirms pirmo Ziemeļu un Baltijas valstu Dziesmu svētku noslēguma koncerta (sprādzienā cieta četri Bauskas rajona koru dziedātāji) izkonkurēja Ojāra J. Rozīša vēstījums no Minsteres: Ērču encefalīts - Latvijai pirmā vieta Eiropā.
Rēķinot uz iedzīvotāju skaitu, Latvijā pērn Eiropā bijusi visaugstākā saslimstība ar ērču encefalītu - šo statistikas faktu 1995. gada pavasarī apsprieda epidemioloģijas ekspertu sanāksmē Vīnē, vēstīja O. J. Rozītis. Saslimšanas gadījumu skaits 1994. gadā tikai Latvijā (1366) un Krievijā (5940) pārsniedzis tūkstoti. Tā kā Krievija ir lielāka par Latviju, pirmā vieta pienācās Latvijai. Turklāt draudīgs bija vēl kāds cits rādītājs: laikaposmā no 1978. līdz 1992. gadam Latvijā tika reģistrēti 103 līdz 318 encefalīta slimnieku, savukārt 1993. gadā sākās straujš kāpums - jau 791 saslimšanas gadījums. Gadu vēlāk bija, kā minēts, 1366 saslimušie, kamēr Lietuvā tikai 284 un Igaunijā 163 saslimušie.
Vīnē sanākušie eksperti tolaik sprieduši, ka Latvijai nepieciešama starptautiska palīdzība, jo Latvijas iedzīvotāju maciņi būšot par plānu, lai pašu spēkiem cīnītos pret ļauno slimību. «Baltijas valstis mums līdz pērngadam bija neaprakstīta lapa,» O. J. Rozītim 1995. gadā stāstīja Vīnes Universitātes Viroloģijas institūta priekšstāvis prof. dr. Kristiāns Kuncs, secinādams, ka ekspertu tikšanās šo lapu aizpildījusi ar atziņu, ka Igaunijā un Lietuvā ērču encefalīts kļuvis par problēmu, savukārt Latvijā - par katastrofu. «Atrisinājums šeit nav saskatāms, jo ekonomiskie apstākļi liedz pretpošu importu kaut cik pietiekamā apjomā.»
Austrijas firmā Immuna AG, kas ilgus gadus vienīgā piedāvāja vakcīnas pret encefalītu, toreiz Dienai paskaidroja, ka Austrumeiropas valstīm labvēlīgā eksporta cena par pamataizsardzībai nepieciešamajām trim potēm esot aptuveni 18,15 latu, protams, neieskaitot importētājfirmu peļņu, muitas un citas nodevas un nodokļus. Zināmu cerību iegādāties potes lētāk deva tikai tas, ka vakcinēties varētu gribēt lielākā daļa Latvijas mežāgājēju (iespējams, O. J. Rozītis, Vācijā dzīvodams, bija aizmirsis, ka latvieši ir sēņotāju tauta, tātad vakcīnu vajadzēs patiešām daudz).
Vīnes ekspertiem bažas radīja arī cits statistikas rādītājs: lai gan Rietumeiropā inficēti esot tikai 1-2 procenti ērču, Baltijas valstīs un Krievijā inficētība varot sasniegt «nedzirdēti augstu skaitli» - pat 30 procentu. Turklāt Baltijā sastopamas divas nejaukas ērču sugas - Ixodes ricinus un Ixodes persulcatus -, no kurām pirmā pārnēsājot «Eiropas tipa encefalītu», savukārt otrā - Tālo Austrumu tipu, kurš, kā liecinājušas Immuna AG brošūras, Sibīrijā bijis saistīts ar augstu mirstību saslimšanas gadījumā (pat 23-40 procentu no saslimušajiem). Kāpēc Tālo Austrumu encefalīts ir tik nāvējošs un kāpēc Latvijā encefalīts tik strauji progresējis, to profesors Kuncs nezināja teikt. Immuna AG izdotā ērču encefalīta izplatības karte rādīja, ka sevišķi apdraudēti bija daudzi Latvijas rajoni, tikai par Latgali nebija nekādas informācijas. Tomēr tas vēl neļauj mums secināt, ka labākais līdzeklis pret nešķīsteņa piesūkšanos ir Latgales paštecinātais.
Kopš tiem satraucošajiem laikiem lietas gājušas uz labo pusi: vakcinācijas rezultātā encefalīts vairs nav statistikas līderis, un arī Ziemeļu un Baltijas valstu Dziesmu svētki šovasar (ja kādam mēle ceļas saukt par vasaru to aukstuma un slapjuma maisījumu, kas mūs pašlaik piemeklējis) atgriezās Latvijā bez starpgadījumiem. Tikai pret Laimas slimību labu zāļu joprojām nav, turklāt mežos redzēti lāči, tāpēc sēņotājiem ar sēņu nazīti vien nepietiks, jātur arī acis vaļā, lai nepalaistu garām brīdi, kad pa tevi vai aiz tevis kāds rāpo.