Mana nauda gan glabājas SEB bankā, taču, padevusies masu psihozei, ātri ielēcu zābakos un soļoju uz tuvāko bankomātu savā mazpilsētā. Apžēliņ, priekšā jau vismaz cilvēki 30. Tā kā kauns, tā kā gribas pašai par sevi pasmieties - ko es te daru? Taču nospriedu - labāk atlikušo algas daļu izņemšu. Skaidras naudas makā nav, bet vilcienā mēnešbiļete jāpērk.
Jāsaka, tik jautri kā svētdienas vakarā laiku sen nebiju pavadījusi. Kopā ar kādu paziņu aizņēmām rindu pie SEB bankas bankomāta, bet nolēmām palūkot, vai pie cita bankomāta rinda nav īsāka. Bija. Iestājāmies rindā pie Citadeles. Kā klusajos telefonos te cits citam ziņoja, ka komisijas maksa par naudas izņemšanu ar citas bankas karti esot 5 lati. Nekas. Lai ir, ka tik naudu var dabūt. Taču, tavu nelaimi, nauda bankomātā beidzās tieši pirms mums. Gan vietējie pilsētnieki, gan tie, kas bija atskrējuši no tuvējiem pagastiem, pašķīda uz visām pusēm - kurš garu degunu bēdīgs devās mājās, kurš cerīgs steidza stāvēt nākamajā rindā.
Atgriezos rindā pie SEB bankas. Rinda lēnām virzījās uz priekšu, bet cilvēki apkārt pa tālruņiem steidza kārtot finanšu darījumus. Šķiet, ka mazo uzņēmēju grāmatveži bija nodarbināti ne pa jokam, «mētājot» naudu no uzņēmumu kontiem uz privātajiem.
Vēl daži steidza nomaksāt lielākos parādus - labāk lai tā, nekā vispār nekā. Cits apķērīgāks nolēma lielāku naudas summu pārskaitīt degvielas piegādātājam, jo labāk lai tas ir parādā uzņēmējam, nekā nauda uz nezināmu laiku iestrēgst bankā.
Katrs, kas beidzot nonāca līdz bankomātam, atviegloti nopūtās, jo viņam vēl pietika. Savukārt no Bauskas pienāca ziņa, ka pilsēta pilna lietuviešu, kas arī ieņēmuši vietu rindā pie bankomātiem, savukārt iedzīvotāji no Latvijas pierobežas pagastiem, kur vispār nav neviena bankomāta, devušies uz tuvējām pilsētiņām Lietuvā.