Diāna Zande
Pirmkārt, bērns uz nometni ir jāsūta tikai tad, kad viņš ir gatavs parūpēties par sevi un viņam ir bijusi pieredze būt vienam. Bērnu nedrīkst tur iemest kā tādu kucēnu. Būtu labi, ja nometne nebūtu liela. Pirmajā reizē tai noteikti nevajadzētu būt divu nedēļu nometnei. Pirms tam ir jāpārrunā ar bērnu, kas tur notiek. Jāstāsta nevis par to, ka tur būs interesanti, jo to izlems pats bērns, bet par to, ka tur būs gulēšana ar citiem kopā, ka tur būs daudzi citi. Svarīgi, lai bērns iesaistās somas kārtošanā. Viņam ir jāprasa, kas, viņaprāt, jāņem līdzi, cik daudz mantu vajadzēs, kurā kabatā būtu ērtāk ielikt. Ja bērns ir mazs, tad varbūt vajag līdzi arī mīļāko mantiņu vai vecāku fotogrāfiju. Būtu ideāli, ja līdzi brauc arī brālis, māsa vai draugs. Kad bērns ir nometnē, vecākam ir svarīgi noskaidrot, kā viņam iet, vienreiz dienā, nevis piecreiz zvanīt: «Kā tev tur iet? Vai viss ir labi?»