Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +9 °C
Apmācies
Piektdiena, 8. novembris
Agra, Aleksandra

Kabatā vien pamatizglītība

Eiropā katrs ceturtais pieaugušais ir ieguvis tikai pamatizglītību, savukārt Latvijā šāds izglītības līmenis ir 11% pieaugušo. Līdzīga situācija ir arī tādās Eiropas valstīs kā Igaunija, Somija, Norvēģija un Vācija. Tas mudina domāt, ka Latvijas rezultāts ir samērā labs, tomēr patiesībā situācija ir drūma. Pamatskolā iegūtās prasmes ir krietni vājākas nekā, piemēram, Skandināvijas valstīs. Arī pieaugušo iedzīvotāju iesaiste dažādās tālākizglītības programmās ir zema.

Nav gana aktīvi

Kā liecina jaunākais Eiropas Komisijas ziņojums par 2013. gadu, kopumā Eiropā apmēram 50 miljonu cilvēku ir ieguvuši tikai pamatizglītību un aptuveni 20 miljoniem pieaugušo ir tikai sākumskolas izglītība, kas Latvijā atbilst pamatizglītības pirmajam posmam. Bēdīgākā situācija ir Dienvideiropas valstīs, piemēram, Turcijā tikai pamatizglītība ir gandrīz 70% pieaugušo vecumā no 25 līdz 64 gadiem, turpretī Lietuvā pamatizglītība ir vien 6,6% pieaugušo.

Daudzās Eiropas valstīs zemo izglītības līmeni kompensē ar aktīvāku pieaugušo iedzīvotāju iesaisti dažādās izglītības programmās mūža garumā, tomēr arī šajā ziņā Latvijai nav laba rezultāta. Vidēji Eiropā šādās aktivitātēs iesaistās 10,5% pieaugušo, turpretim Latvijā - 6,5%. Te gan uzreiz var teikt, ka Latvija ir apņēmības pilna šo rādītāju uzlabot. Mērķis ir 2020. gadā mūžizglītībā iesaistīt 15% no visiem pieaugušajiem.

Situācija drūmāka

Lai gan pirmajā brīdī varētu šķist, ka Latvijas rezultāts ir samērā labs, turklāt tiek pielīdzināts situācijai Somijā, par kuras izglītības sistēmu - vismaz pie mums - dzirdēti labi vārdi, vienādības zīmi šajā gadījumā nedrīkst likt. Pieaugušo izglītības eksperts Toms Urdze Dienai norādīja, ka statistiskie rādītāji nav tik būtiski kā konkrēto cilvēku prasmes, kas ir apgūtas izglītības procesā. Latvijā situācija nav pārāk spoža - lielā mērā cilvēki pamatskolas posmā neapgūst tās zināšanas un prasmes, kas ir nepieciešamas, lai pilnvērtīgi iekļautos sabiedrībā un darba tirgū. Skolā joprojām akcents ir uz informācijas iekalšanu, nevis kompetenču apgūšanu. Tāpēc šie 11% pamatizglītību ieguvušo nereti neprot darboties komandā, nespēj patstāvīgi mācīties, prezentēt sevi. Skolēniem joprojām nemāca to, kas mūsdienās ir vajadzīgs, uzskata T. Urdze. Viņš arī piebilst, ka īpaši ar Somiju situāciju salīdzināt nevar, jo, piemēram, pēc OECD Starptautiskās skolēnu novērtēšanas programmas, Latvijas rezultāti ir viduvēji, bet Somijā - paši augstākie. Ļoti labus rezultātus šajā pētījumā uzrāda arī Igaunija.

Arī mācību konsultante filozofijas zinātņu doktore Zane Oliņa Dienai sacīja, ka pat viens cilvēks, kurš neturpina izglītību pēc pamatskolas, jau ir sabiedrības problēma. Pētījumi rāda, ka indivīdiem ar augstāku izglītības līmeni noteikti ir augstāks ienākumu un kopējās labklājības līmenis visas dzīves garumā. Viszemākais ienākumu līmenis ir cilvēkiem, kuriem ir tikai pamatskolas izglītība. Jautājums gan paliek aktuāls - kādas sistēmas un atbalsta mehānismus ir iespējams izveidot, lai ikvienam būtu iespēja turpināt izglītību un palielināt nodarbinātības iespējas visu mūžu, nevis tikai vienreiz jaunībā.

Neesot tik traki

Izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile uzskata, ka rezultāti nav apmierinoši, savukārt Izglītības un zinātnes ministrijas Izglītības departamenta pārstāve Baiba Bašķere Dienai sacīja, ka rādītāji uz vispārējā Eiropas fona neesot slikti, vēl jo vairāk, ņemot vērā faktu, ka obligāta Latvijā ir tikai pamatizglītība. Pēc tam cilvēkiem ir tiesības izvēlēties turpināt vai pārtraukt mācīties. Viņa gan piekrīt par novecojušo izglītības pieeju pamatskolas posmā, tāpēc arī patlaban tiek strādāts pie jauna kompetenču pieejās balstīta satura. Turklāt tas nenozīmējot, ka izglītības kvalitāte ir sliktākā līmenī - Latvija esot tuvu vidējam Eiropas rādītājam.

Attiecībā uz pieaugušo mūžizglītību B. Bašķere vēl piebilst, ka, no vienas puses, Latvija neizskatās pietiekami labi, bet, no otras, kopējais rādītājs valsts mērogā ir krietni labāks, jo atšķiras izmantotā metodoloģija. Citā pētījumā to cilvēku skaits, kuri ir iesaistījušies formālos vai neformālos tālākizglītības pasākumos, sasniedzot gandrīz trešdaļu. Turklāt patlaban notiek darbs pie jaunas sistēmas izstrādes un plāna, kā finansēt arī pieaugušo izglītību.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Kā Latvijai vērtēt Trampa atgriešanos

Naktī uz trešdienu, kad TV tiešraidēs ASV karte strauji iekrāsojās sarkanā (republikāņu) krāsā un bija skaidrs, ka tiekam iemesti bīstamā nenoteiktības laika posmā, mikroblogošanas vietnē X ierakst...








Hokejs 2019

Vairāk Hokejs 2019


Positivus

Vairāk Positivus














Melu tvertne

Vairāk Melu tvertne


Vēlēšanas2018

Vairāk Vēlēšanas2018






Hokejs2018

Vairāk Hokejs2018






Phjončhana 2018

Vairāk Phjončhana 2018


Publikāciju iegāde

Vairāk Publikāciju iegāde










Jaunumi

Vairāk Jaunumi


Dabas Diena

Vairāk Dabas Diena




Citi

Vairāk Citi


Latvijā

Vairāk Latvijā


Dienas Sēne

Vairāk Dienas Sēne


Pasaulē

Vairāk Pasaulē



Velo Diena

Vairāk Velo Diena



Dienas Starts

Vairāk Dienas Starts


Viedokļi

Vairāk Viedokļi


Sports

Vairāk Sports


Skolas Diena

Vairāk Skolas Diena



Valodas Policija

Vairāk Valodas Policija



Citi

Vairāk Citi



SestDiena

Vairāk SestDiena


KDi

Vairāk KDi





Sporta Avīze

Vairāk Sporta Avīze


Dienas Gada Balva kultūrā

Vairāk Dienas Gada Balva kultūrā



Uzņēmēja Diena

Vairāk Uzņēmēja Diena





Iedvesmas Diena

Vairāk Iedvesmas Diena







Latvijas Lepnums

Vairāk Latvijas Lepnums


Dzīvesstils

Vairāk Dzīvesstils







Šodien Laikrakstā

Vairāk Šodien Laikrakstā



Vide un tūrisms

Vairāk Vide un tūrisms




Izklaide

Vairāk Izklaide







Kas notiek?

Vairāk Kas notiek?