Skaitļi parāda, ka aktuāls šis jautājums ir arī par tirgū nopērkamajiem gurķiem. Kā novēroja Diena, gurķu izcelsmes vieta ir strīdus objekts arī Centrāltirgus pārdevēju vidū. Tie, kas tirgo ievestos, saka, ka tikai retais tirgotājs drīkstētu norādīt Latviju kā izcelsmes vietu, jo īstā sezona vēl tikai priekšā. Savukārt pārdevēji, kas gurķiem kā izcelsmes valsti norādījuši Latviju, Dienai teic, ka tos audzē īpašās siltumnīcās.
Latvijas Mājražotāju un mazo ražotāju informācijas un atbalsta biedrības valdes priekšsēdētājs Agris Locs atzīst, ka tirgos diezgan uzmanīgi jāpēta, vai tiešām tiek tirgota vietējā prece. Tuvākajās nedēļās gurķu ražai vajadzētu ienākties lielākajā daļā saimniecību, tad risks tapt maldinātam būs krietni mazāks. «Patlaban ļoti daudz kas ir atkarīgs no tirgotāja godaprāta. Mums Mājražotāju biedrībā ir iekšējā kontrole. Visi cits par citu visu zina. Ja kāds sāk šmucēties, pārējie noziņo, jo nevēlas graut biedrības prestižu,» teic A. Locs.
Ar ziediņiem
Z/s Vārpas saimnieks Zigmārs Rankevics stāsta, ka gurķi kurināmās siltumnīcās sākuši ienākties jau aptuveni nedēļu. Tomēr dārzeņi dažādos valsts rajonos nogatavojas atšķirīgi - dažviet tas notiek par divām nedēļām agrāk nekā citviet. «Protams, pastāv zināms risks, ja zemnieks agrāk iesēj, vēl var uznākt sals. Gurķi, piemēram, Iecavas pusē jau kādas divas trīs nedēļas kā ienākas, mums pašiem tie sāka nogatavoties tikai pagājušajā nedēļā. Nav saules, un tāpēc process ir ļoti lēns,» skaidro Z. Rankevics un atzīst, ka garšas ziņā tomēr ir ļoti liela atšķirība, vai gurķis audzēts siltumnīcā vai ārpus tās.
Tomēr jebkurā gadījumā Latvijas gurķim vairumtirdzniecībā patlaban būtu jāmaksā apmēram divi eiro kilogramā. Mazumtirdzniecībā zemākajai cenai par kilogramu Latvijas gurķu jābūt ap trim eiro. «Ja cenas ir zemākas, tad jāsāk domāt, ka varbūt tomēr tas nav vietējais produkts. Latvijā audzētu gurķi var atpazīt arī pēc ziediņa tā galā - tas varētu liecināt, ka dārzenis ir svaigi lasīts. Ievestajiem parasti ziediņi nobirst pa to laiku, kamēr tiek vesti,» veidu, kā atrast pašmājās audzēto, atklāj Z. Rankevics.
Kontrolē dokumentus
Uz jautājumu, vai var paļauties uz visu, ko tirgotājs ir norādījis, Rīgas Centrāltirgus pārstāvis Ivars Jakovels atbild apstiprinoši: «Protams. Mēs paļaujamies uz valsts likumdošanas izstrādāto sistēmu. Mūsu pienākumos ietilpst pārbaudīt pavaddokumentus, un mēs to arī darām. Cik vien varam, cenšamies, sadarbojamies arī ar PVD speciālistiem.»
Tirgum ir īpaši teritorijas pārraugi un kontroles daļa, kas ik dienas nodarbojas ar monitoringu. «Centrāltirgus jau pats netirgo gurķus. Pa retam tomēr gadās, ka tiek sniegta nepatiesa informācija. Apmēram pirms četriem gadiem tirgus pastiprināja kontroli. Ja mēs salīdzinām, kā bija toreiz un kā tagad, tad situācija ir kā diena pret nakti - tagad tirgotāji ir daudz disciplinētāki,» uzsver I. Jakovels.
Riska grupā atrodas tie, kas reizē tirgo gan importa, gan vietējo produkciju. «Bieži gadās arī kādas cilvēciskas kļūdas. Piemēram, cenu politika mainās vairākas reizes dienā, dažkārt nākas konstatēt, ka ir notikusi pārdevēju nolaidība. Viņam ir slinkums izrakstīt jaunu cenu, viņš parokas un atrod jau iepriekš izrakstītu cenu, nepievēršot uzmanību tam, ka cena varbūt ir pareiza, bet izcelsme neatbilst,» atklāj I. Jakovels un norāda, ka būtu priecīgāks par ciešāku sadarbību ar PVD. «Mēs labprāt no viņiem redzētu vairāk materiālu, kuros viņi informē ne tikai par konstatēto neatbilstību skaitu, bet arī par konkrētiem tirgotājiem. Lai mēs zinātu, ka ar viņiem ir ciešāk jāpastrādā.» Centrāltirgus pārstāvis arī teic, ka uzņēmums «gribēdams nevarētu izdarīt to darbu, ko var paveikt Valsts ieņēmumu dienests un PVD».
Maz resursu
PVD Pārtikas izplatīšanas uzraudzības daļas vadītāja Tatjana Marčenkova gan atklāj, ka nemaz tik viegli ar pārbaudēm nesokas. Visā valstī darbojas apmēram 150 inspektoru, kuriem ir jāpārbauda vairāk nekā 30 000 uzņēmumu. Dārzeņu ražotājvalsts atbilstība norādītajam veido tikai nelielu daļu no darba apjoma. «Tirgi tiek pārbaudīti apmēram trīs reizes gadā. Ja dienests saņem sūdzības, tad pārbaudes notiek biežāk. Rīgas Centrāltirgū pārbaudes notiek teju katru mēnesi. Tā kā tur ir daudz tirdzniecības vietu, saprotams, ka visas vienā reizē nav iespējams pārbaudīt,» stāsta T. Marčenkova, neslēpjot bažas par Rīgas Centrāltirgus plānu atteikties no paškontroles pasākumiem. «Viņi paļausies uz PVD pārbaudēm. Nezinu, kā tas viss attīstīsies, bet tas ir privāts uzņēmums, un mēs nejaucamies viņu lēmumos,» nopūšas PVD pārstāve.
Situācija, kad patērētājs tiek maldināts, gadu gaitā īpaši mainījusies gan neesot, un lielākoties krāpšanās notiekot veikalos.