Pirmais, kas tādos gadījumos dzīvnieka īpašniekiem nāk prātā, ir parazīti. Tomēr visbiežāk šādas rīcības cēlonis ir pavisam cits. Runa ir par perianālo dziedzeru nosprostojumu. Dziedzeri novietoti anālās atveres malās, un to izvadi atveras anālās atveres iekšpusē. Dziedzeri satur sekrētu, kam ir specifisks, pat nepatīkams aromāts. Tas nodrošina dzīvniekiem iespēju iezīmēt savu teritoriju. Sekrēta konsistence ir no šķidras līdz pat biezai, tas katram dzīvniekam ir individuāli. Sekrēts izdalās defekācijas (lielo darīšanu) laikā, kad saspringst anālās atveres muskuļi. Ja sekrēts ir pārāk biezs, tas var aizsprostot dziedzeru izvadus, tie piepildās ar sekrētu un rodas diskomforts, var arī sākties iekaisums. Suns var braukt pa zemi arī tad, ja tam visu laiku ir pārāk mīkstas fekālijas, pat diareja. Tad spiediens uz dziedzeriem nav pietiekams, lai izdalītu sekrētu. Svarīgi sunim nodrošināt kvalitatīvu barību, kurā pietiekamā daudzumā ir šķiedrvielas. Tas nodrošina normālu zarnu darbību.
Laikus nepamanīts, perianālo dziedzeru nosprostojums var izraisīt nopietnu iekaisumu, var pat izveidoties abscess, un, lai to likvidētu, būs nepieciešama ķirurģiska iejaukšanās. Tāpēc, pamanot suņa šļūkšanu pa paklāju, pastiprinātu anālā apvidus laizīšanu, dzīvnieks jāved pie veterinārārsta, lai veiktu tīrīšanu. Ja būs izveidojies strutains iekaisums, ārstēšana būs nopietnāka.
Manam sunim bieži ir ciets vēders. Dažreiz nokārtojoties tas pat kauc aiz sāpēm. Kāpēc tā, un ko darīt?
Svarīgi zināt, ar ko dzīvnieks tiek barots, lai izvērtētu, vai barība nav par sausu, vai tajā ir pietiekami šķiedrvielu utt. Atkal un atkal atgādinu, ka kauli nav domāti suņa gremošanas traktam, un, pārlieku lielā daudzumā lietoti, tie izraisa dzīvībai bīstamus aizcietējumus.
Svarīgi, vai suns brīvi tiek pie ūdens, kas arī ir nozīmīgs faktors, lai fekālijas būtu ar sugai raksturīgu konsistenci. Vai dzīvnieks nav pārlieku aptaukojies - tas arī ietekmē zarnu peristaltiku (darbību).
Pirmais un vieglākais veids, kā palīdzēt, ja suns nevar nokārtoties, - iedodiet dzīvniekam vazelīneļļu. Atkarībā no lieluma - mazam sunim vienu divas ēdamkarotes, lielam vācu aitusunim, ja aizcietējums ir smags, - pat pusi pudelītes. Noteikti nederēs cepamās eļļas, jo tās zarnās uzsūcas un gaidītais efekts netiks panākts. Ja sunim ir nosliece uz aizcietējumiem, vazelīneļļu reizi pa reizei var pievienot barībai. Aptiekās pieejami uz augu bāzes ražoti preparāti, kas mīkstina vēdera izeju. Šeit gan gribu norādīt, ka bez sava veterinārārsta ziņas nekādus cilvēkiem paredzētus preparātus sunim nedodiet! Zvans veterinārārstam prasīs pāris minūšu, toties būsiet droši, ka nenodarīsiet pāri savam četrkājainajam kompanjonam. Ja vazelīneļļa nenostrādā, jādodas pie veterinārārsta, jo ilgstošs aizcietējums ir bīstams!
*Olaines veterinārā centra all4pets veterinārārste