Gribas palīdzēt vairāk
Amanda sekoja līdzi labdarības diskusijām dažādos interneta portālos, centās palīdzēt cilvēkiem, kad tas bija iespējams. Pirms vairāk nekā diviem gadiem Amanda kādai labdarības grupai, kura atbalstīja jaunās māmiņas un daudzbērnu māmiņas, kas nonākušas grūtībās, palūdza divu ģimeņu kontaktus, lai aizgādātu tām nepieciešamās mantas. «Gribēju, lai tās nav tikai vienas bikses vai viena jaka, ko noziedoju, jo pašas ģimenei vairs nav vajadzīgs, bet gan nopietnāka palīdzība. Iesaistīju arī tuviniekus, kopā ar kolēģiem un ģimeni salikām pakas - uzzināju, kas cilvēkiem vajadzīgs no apģērba, saimniecībā noderīgām lietām, arī pārtikas. Savākto ar kurjeru aizsūtīju. Man ļoti patika sajūta, ka daru ko labu, un es uzmeklēju nākamo ģimeni, ko atbalstīt,» stāsta Amanda.
Kādu laiku viņa šādi darbojusies, taču tad beidzās palīdzēšanai nepieciešamie resursi, jo kurjeram bija jāmaksā, pārtika bija jāpērk... Amanda sāka iesaistīt radus un draugus, pati viņiem zvanīja, uzrunāja, jautājot, vai viņi vēlas palīdzēt. Bērni aug ātri, un drēbītes nenovalkājas, arī rotaļlietas paliek - kādēļ gan tās krāt pieliekamajā, ja var atdot kādam, kam tās ir nepieciešamas? Tā kā palīdzības lūdzēju kļuva aizvien vairāk, radās ideja izveidot atsevišķu Labdarības lapu Facebook. Lapa strauji kļuva populāra, un tai ir aptuveni 2500 sekotāju. Gada laikā palīdzību - apģērbu, saimniecības lietas, pārtiku, pat mēbeles - saņēmušas ap 40 ģimeņu.
Kad mammas netiek galā
Trūkumā nonākušās ģimenes, kam palīdz Amanda, parasti ir no reģioniem, ļoti reti no Rīgas. Sākotnēji grūtību piemeklētie cilvēki reti pieteicās paši, lielākoties palīdzību lūdza kāds cits, kas zināja, ka šai ģimenei neiet viegli, - kaimiņi, radi, kāda labdarības organizācija. Arī sociālie dienesti vērsās pie Amandas. «Šobrīd prasa trūkumcietēji paši, un ģimeņu, kam palīdzēt, kļūst aizvien vairāk, ir pat rinda. No vienas puses, ir prieks, ka cilvēki zina - pie manis saņems palīdzību, no otras puses, grūtāk ir pārbaudīt situāciju un arī visu noorganizēt. Bet parasti jau kāds no manu domubiedru grupas aizbrauc, aizved mantas, apciemo ģimeni.»
Lielākā daļa palīdzību saņēmušo ir tādas daudzbērnu ģimenes, kurās attiecības starp bērnu vecākiem nav tās vienkāršākās. «Daudzas sievietes, kuras pašas nāk no nabadzīgām daudzbērnu ģimenēm, cita veida dzīvi nav redzējušas. Vienai no mammām 30 gadu vecumā bija jau astoņi mazuļi no dažādiem tēviem! Tikai pēc astotā bērniņa dzimšanas valsts bija gatava nodrošināt bezmaksas kontracepciju,» stāsta Amanda.
«Man ļoti gribētos palīdzēt ne tikai ar mantu sūtīšanu vai naudu. Jā, gadās arī tā, ka uzzinām - bērniem kādā ģimenē nav ko ēst. Un, ja tuvumā nav neviena, kas tūlīt varētu aizvest pārtiku, palūdzu konta numuru un ieskaitu naudu. Bet es gribētu rast iespēju šiem cilvēkiem parādīt, ka var dzīvot arī citādi un ka sievietes misija nav tikai būt par māmiņu. Man ir idejas, kā to darīt, taču tam vajadzīgs laiks un lielāki resursi.» Iespēju robežās Amanda palīdz sievietēm arī ar darba meklējumiem, uztur kontaktus un ik pa laikam painteresējas, kā ģimenēm klājas. Citas tiek uz kājām, citām jāpalīdz regulāri... Cilvēki zvana ne tikai, lai palūgtu kaut ko taustāmu, citreiz vajag padomu vai gribas vienkārši parunāties, just atbalstu - ka viņš kādam ir svarīgs un rūp.
Sliktas pieredzes Amandai neesot, sasūtītās mantas cilvēki nepārdod, nav gadījies arī, ka ģimenēm būtu izteiktas problēmas ar alkoholu. «Jā, reiz man par vienu ģimeni stāstīja, ka tēvs mīl iedzert, bet vai tādēļ viņa bērniem mazāk gribas ēst vai nevajag zābaciņus?» prāto sieviete.
Iesaistās visa ģimene
Amandas bērni arī iesaistās labdarībā - nāk ar mammu šķirot mantas, brauc līdzi pie ģimenēm. «Brīžiem ir pagrūti, reizēm domāju, ka samazināšu palīdzības sniegšanas apjomu, bet atliek vien tā nodomāt, un uzreiz kāds atkal lūdz palīdzību. Un es nevaru atteikt! Vīrs šad tad parūc, ka citiem tiek vairāk mana laika nekā ģimenei, taču kopumā viņš mani atbalsta - palīdz izvadāt mantas, arī ikdienas darbos...» viņa atzīstas. Bērni jau zina, ka drēbītes, no kurām izauguši, atdos labdarībai. Vecāki viņiem skaidro, kāpēc jādalās ar citiem, - dzīvē var gadīties grūtības, un, ja tev iet labi, jāpalīdz tam, kurš pats netiek galā.