Jānis Straume
Pavadītās desmit dienas izolatorā atceros ar dalītām jūtām. Kamerā visu laiku bija caurvējš, blakus gultai atradās tualete. Manā gadījumā vienīgais pluss bija tajā, ka kamerā biju viens. Ar ēšanu viss bija normāli. Turklāt stress bija pietiekami liels, un nebija apetītes. Saprotams, ka pārdzīvoju par to, ka esmu vispār tādā situācijā. Tas viss kopā bija ļoti nepatīkami. Īpaši grūti bija noraudzīties, kā par notiekošo pārdzīvo mani radinieki. Otrs smagais moments bija pēc iznākšanas. Daudzi apšaubīja to, ka es vispār esmu izcietis šo sodu. Tos, kas vēl domā, vai sēsties pie stūres reibumā, es aicinātu to nedarīt. Labāk palieciet mājās vai izsauciet taksometru. Jā, varbūt tas jums kaut ko nedaudz sarežģīs, bet izbaudīt to, ko es esmu izbaudīju, nenovēlu nevienam.