Valdības reakcija uz Krievijas pretsankcijām ir tik nepārliecinoša, ka drīzāk rada iespaidu par vēlmi novilkt laiku, līdz lietas sakārtojas pašas no sevis, nekā operatīvu krīzes situācijas vadību. Tā valdības ārkārtas sēde tika sasaukta nevis nekavējoties jau ceturtdien, bet tikai uz pirmdienu, tad pārcelta par dienu vēlāk, jo ministrijas, lūk, nespējot vēl apkopot datus, kā preču eksporta uz Krieviju aizliegums ietekmēs konkrētus uzņēmumus un Latvijas ekonomiku kopumā.
Ja Rietumu pasaules domstarpības ar Krieviju būtu sākušās tikai nupat, šādu rīcību vēl varētu saprast. Taču šajā gadījumā konflikts ilgst jau vairākus mēnešus; valdības iestādēm bija vairāk nekā pietiekami daudz laika, lai apzinātu situāciju, modelētu scenārijus visdažādākajai iesaistīto pušu rīcībai, lai brīdī, kad viena vai otra ekonomiskajā karā iesaistītā puse sāk kādus manevrus, uz ministru galda jau būtu mapītes ar visiem skaitļiem un ieteikumiem rīcībai. Jo vairāk tāpēc, ka nav jau pirmā reize, kad nonākam krīzes situācijā, arī attiecībās ar austrumu kaimiņu.
Taču, kamēr datu nav, dzirdama vien vispārēja spriedelēšana, ka sankcijas tiešā veidā skaršot tikai aptuveni 0,7% no Latvijas kopējā eksporta apjoma. Politiķi it kā negribot, bet aizvien biežāk atzīst, ka vēl klāt jāliek zaudējumi, kas mūsu uzņēmējiem var rasties tāpēc, ka Eiropas Savienības iekšējā tirgū par pazeminātām cenām tiks piedāvāti iepriekš Krievijai paredzētie produkti. Lai saprastu, cik lielas būs gaidāmās nepatikšanas, ekonomikas ministrs un premjere tikšoties ar uzņēmēju organizācijām, tās apzināšot datus no saviem biedriem, tad varēšot domāt, kā palīdzēt. Kaut ko prasīšot arī Eiropai...
Gribas teikt: ziniet, tikmēr ziema būs klāt - tikpat negaidīta kā parasti! Robežas jau ir ciet. Ja valsts ir gatava palīdzēt, lēmumi par to jāpieņem un publiski jāizziņo operatīvi, ja ne - tā arī pasakiet. Gan jau uzņēmēji paši izķepurosies, nav jau pirmā reize, tikai jāzina, vai gaidīt pleca sajūtu no valsts vai ne.
Ekonomikas ministrs atbalstu it kā sola, taču... viņa vēstījums par nodokļu atlikšanu nez kāpēc publiski izskan vienā dienā ar VID ģenerāldirektores pausto, ka dienests pastiprināti vajās nemaksātājus. Bet finanšu ministrs dīvainā kārtā klusē tieši laikā, kad par viņa kompetencē esošajiem jautājumiem solījumus bārsta citi. Labi, skaidrs, Andris Vilks vēlēšanās nepiedalās, bet Vienotība patlaban spēlē «Dombrovska uzvārda spēli», tāpēc jau Reformu partijas līderis bija vajadzīgs tās sarakstā un šobrīd tiek ar savu vēstījumu virzīts visu priekšplānā. Bet tad, sakiet, kā lai jūtas uzņēmēji, ja skaidri redzams, ka tā vien priekšvēlēšanu spēle un krīzes situācija tiek nevis pienācīgā kārtībā risināta, bet gan maksimāli izmantota priekšvēlēšanu cīņā kā milzīgu publicitāti nodrošinošs resurss!?