Taču te atklājas kāda būtiska nianse - kāpēc valsts izvēlas uzticēties uzņēmējiem, kuru piedāvājums formāli atbilst visiem nosacījumiem, bet reputāciju labākajā gadījumā var nosaukt par diskutablu.
Vilks met spalvu, bet tikumu ne - tā varētu teikt par atsevišķu uzņēmēju vēlmi nopelnīt par jebkuru cenu. Bizness var būt godīgs un var būt ne tik godīgs, un ir arī skaidrs, ka retais uzņēmums ir bez grēka nodokļu nomaksas ziņā - katram var gadīties nepilnības nodokļu nomaksā, kaut vai neuzmanības dēļ. Tomēr nebūtu pieļaujams, ka valsts iepirkumos piedalās uzņēmumi, kuru īpašnieki figurē kā iespējamie PVN shēmu organizatori, un tāpēc nākas ciest uzņēmējiem, kas naudu vēlas nopelnīt godīgi. PVN shēmu veidotājs zina - var droši piedāvāt zemu cenu, jo, ja neizdosies nopelnīt godīgā ceļā, varēs izmantot PVN atmazgāšanas pakalpojumus.
Domāju, ikvienam uzņēmējam nākas saskarties ar nodokļu shēmu īstenotājiem, un nav receptes, kā no šādiem «sadarbības partneriem» izvairīties. Ziņas par iesaisti šādos darījumos nonāk publiskajā telpā, un arī uzņēmēju vidē cirkulē runas, ar kuru uzņēmumu grupu var strādāt, bet kurai nav pārāk laba reputācija. Turklāt ikvienam zināms - ja kāds sadarbības partneris tiks pieķerts nodokļu nemaksāšanā, Valsts ieņēmumu dienests (VID) pavisam drīz klauvēs pie visu sadarbības partneru durvīm, un VID audits nebūs nekāds patīkamais pasākums.
Valsts risks, iesaistoties darījumos ar nodokļu shēmu veidotājiem, ir tikpat liels kā privātajam uzņēmumam. Privātais uzņēmējs var atteikties no darījuma, bet valsts pārvaldē ar piņķerīgo iepirkumu sistēmu šādas iespējas īsti nav, ja vien kā kritērijs ir zemāka cena. Spilgts piemērs tam ir būvniecība, piemēram, uzņēmumu grupa, kuras centrā atrodas uzņēmums Moduls Rīga, tiek saistīta ar aizdomām par PVN izkrāpšanu, bet vēl nesen uzņēmums bija aktīvs būvniecības konkursu uzvarētājs. (LETA šoruden vēstīja, ka Moduls†Rīga vārds ir izskanējis saistībā ar finanšu policijas ierosināto lietu par PVN izkrāpšanu.)
Vēl viens piemērs, kurā gan nav runa par nodokļu problēmām, bet arī par reputāciju, saistīts ar 2013. gada novembrī sabrukušā veikala - Zolitūdes Maxima - celtniekiem. Pagājis tikai gads kopš nelaimes, taču būvfirma Re & Re uzvarējusi konkursā par Olaines cietuma būvniecību. Protams, sabrukušās Maxima lietā iesaistīto atbildību vērtēs tiesa. Protams, cietums nav veikals, un šādām būvēm ir pavisam cits drošības līmenis, taču, šķiet, neviens nevēlētos, lai atkārtojas XX gadsimta deviņdesmito gadu gadījumi, kad no cietumiem muka ieslodzītie tieši vājās drošības dēļ.
*Nodokļu maksātāju biedrības valdes loceklis