Pēdējā laikā arvien vairāk konsultantu atraduši jaunu rūpalu. Dažādos jaunmodīgos un vecmodīgos medijos parādās vērtīgi ieteikumi - kas jādara, ja Latvijā sāktos karš. Daži pieklājības pēc pieraksta cerēšanu, ka tas nekad nesāksies, bet vairums nu jau šo piezīmi atmet kā nevajadzīgu.
Tālākais izvērsums samērā raibs. Spilgti paliek prātā, ka nedrīkst podā nolaist ūdeni, kas palikšot kā rezerve, ja slēdz ūdensvadu. Sevišķi ar to jāuzmanās, ja «uzkaras» internets. Vispār jātrenējas nokārtoties ārpus dzīvokļa.
Otra lieta, kas ieteikumos sevišķi uzsvērta - jāsēž klusi, klusi, zemu noliektu muguriņu. Domas dalās par vietu, KUR sēdēšana notiktu.
Vieni teic, ka jālaižas uz ārzemi pie vismazākajām sviluma pazīmēm (kara konsultants Seržanta kungs zinot, kur laivas var dabūt), citi - ka jādodas uz mīļās Latvijas laukiem - jo dziļāk, jo labāk, vēl kādi - ka jāsēž klusu, klusu turpat Rīgas dzīvoklī, jo «neuzvāramā» divīzija no P pilsētas skriešot tikai uz Ministru kabinetu, Saeimu, lidostu un dzelzceļu. Tā ka būšot dikti mierīgi.
To, ka P pilsētas divīzija aprīkota ar datorspēļu septiņām dzīvībām, mēs uzzinām ne tikai uzvelkamai vistiņai līdzīgās Kremļa televīzijās. Tuvu tam ik pa nedēļai sadzird no draudzīgajiem konsultantiem iz rietumiem. Latviju pārņemt esot dažu dienu jautājums, domas tik dalās, cik to dienu būšot - viena, divas vai trīs. Nevarot jau arī zināt, vai draugi amerikāņi gribēšot piņķerēties nepatīkamos Baltijas incidentos, labāk risināt visu sarunu ceļā Minskā. Latvijas armija un zemessardze nemaz īsti netiek pieminēta. Varbūt arī pie lauku radiem jāpadzīvo, vēlāk motivējot, ka autobuss nenāca?
Tādu nomierinošu padomu ielenkumā vidējais pilsonis vidējos gados mazliet apjūk. Miglaini, bet tomēr vēl atmiņā otrās Neatkarības sākums, kad, piemēram, augusta puča laikā pretestības iespējas pat salīdzinoši ar mūsdienu situāciju bija nulle komats nulle - armijas gandrīz nekādas, milicija kāda jau nu bija, drošības struktūra Stūra mājā, starptautiskā atzīšana vēl tikai priekšā, par NATO vispār nerunāsim… pēc mūsdienu konsultantu standartiem būtu ātri jāskrien pieteikties un apliecināt lojalitāti. Trakākais, ka internets pat nebija uzkāries. Tā vienkārši nebija.
Tomēr kaut kādā veidā parādījās nevardarbīgas pretošanās koncepcija, aicinājums uz ģenerālstreiku. To visu kopā ar primitīvām, bet svarīgām tiešraidēm turpināja stāstīt Latvijas Radio, mudinot ziņas dot tālāk citiem cilvēkiem. Augstākā Padome (Saeima), lai nu kāda, turpināja strādāt, saņemot pa brīdim patīkamus uzmundrinājumus no ģenerālpulkveža Kuzmina (toreiz PSRS Baltijas kara apgabala virspavēlnieks). Biedrs arī populāri izskaidroja galvenās kara mašīnas - tanka priekšrocības pret neapbruņotiem iezemiešiem un dažiem automātiem.
Patiesi, notika ne tā, kā šodien būtu ieteikuši gudri konsultanti. Cilvēki ticēja - kāds nestrukturēts jēdziens!
Šāda nesaprātīga rīcība skaidrojama vien ar nezināšanu un nepietiekamu kompetenci karu un puču jautājumos. Tolaik arī nebija attīstīts konsultantu bizness.
PAREIZAIS VIEDOKLIS. Lai izslēgtu nepareizus viedokļus un avantūras, barikāžu un puča laika notikumus vēlams tā uzmanīgi nobīdīt arhīvos, uzliekot zīmogu «dienesta lietošanai speciālistiem un konsultantiem».
*ļoti neatkarīgs konsultants