Pāris mēnešu nostrādājusi Belfāstas lielveikalā, Latviete saprata, ka viņai steigšus nepieciešama ārsta palīdzība. Žņaudzījot rokās maku, viņa apjautājās kolēģiem, kur lai dodas meklēt palīdzību. Ko gribi - private vai royal ārstu (t.i., privāto vai karalisko)? Latvijas reālo dzīvi caurgrauzusī Latviete bija pārsteigta par to, ka ir iespēja izvēlēties. Kāda atšķirība? Par karalisko samaksā karaliene, par privāto - apdrošinātāji vai pats sasirgušais, viņai paskaidroja. Vienmēr nepatikšanas medicīnas jomā sagaidošā latviete tramīgi devās pie karaliskā ārsta. Par vizīti nebija jāmaksā. Un par medikamentiem bija jāmaksā 5 mārciņas. Pārējo summu sedza karaliene. «Beidzot es sajutu, ka valstij un karalienei esmu vērtība,» Latviete atzinās.
Tas nav sapņojums, bet ikdienišķi lolojoša attieksme pret iedzīvotāju, kas dzīvo un strādā Apvienotajā Karalistē. Šajās dienās, kad veselības ministrs Juris Bārzdiņš nāca ar paziņojumu par palīdzības sniegšanas kārtības maiņu, pat veselajiem ir skaidrs, ka labāk šādus stāstus nestāstīt. Lai arī izmaiņas traumpunktu finansējumā bija plānotas no šā gada sākuma, esošā kārtība traumpunktos tiks saglabāta līdz 1. maijam. Fū-u... Vismaz uz laiku atcelta regula, ka mazie traumpunkti strādās tikai pa naktīm un brīvdienās. Vismaz no slidkalniņa varēs šļūkt, nebēdājot, ka gūt traumu var arī ārpus reglamentētā laika. Tas tā - pa jokam, jo kurš tad speciāli lauž kājas un rokas, iegriež ar zāģi, apcērt pirkstus?
Vai lēmuma pieņemšanā nestrēbt karstu lika saruna ar prezidentu? Vismaz aizvedīs līdz traumpunktam - arī par to paldies. Tikai jāmaksā gan - latviski karaliski gan par pakalpojumu, gan zālēm. Jo tauta jau neko daudz nepīkst, ja, dažnedažādi «pareizi» pamatotas un noformētas, zāļu cenas skrien vai debesīs. Karaliene varētu kļūt zaļa no skaudības, kā Latvijā pelna uz slimajo rēķina. Šaubos, vai kāds Latvijā traumu guvušajiem sirdzējiem varētu nodrošināt kompensāciju karaliskajai starpībai par zālēm.
Viss likumīgi! Nemaz nebrīnos, ka latvieši kļūst par apsmieklu citu tautu acīs un savai valstij izrādās nevērtīgi. Kādā Satversmes tiesas spriedumā teikts, ka valstij jānodrošina pieejama un bezmaksas neatliekamā palīdzība. «Pieejama» gan mums nenozīmē bezmaksas, bet «bezmaksas» - nenozīmē pieejama. Un tur jau tas suns aprakts, ka pēc maija nav runa par maksu vai «bezmaksu», bet par medicīniskās palīdzības pieejamību vispār.
Sākot ar pavasari, jāēd olu čaumalas, lai pēc reformām iedzīvotājiem kauliņi stipri. Tas dos potenciālajiem traumētajiem iespēju iekļauties ārstēšanās izdevumos. Lai dzīvo ministra ieteiktā karaliski lielā līdzekļu ekonomija!