Tāpēc arī esot grūtāk prognozēt vēlēšanu rezultātu - iegūs tie politiskie spēki, kuru vēlētāji būs vairāk motivēti piedalīties vēlēšanās, uzskata J. Ikstens. Viņš paredz, ka pilsoņu līdzdalība varētu būt mazāka par 50% vai pat par 40%. Tam varētu būt vairāki iemesli - cilvēki nesaprot, ko vēlēšanas viņiem dos, «lai skaistā maija sestdienā uz tām dotos». Gan sabiedrībai, gan pašām partijām, viņaprāt, par EP vēlēšanām ir mazāka interese nekā par Saeimas un pašvaldību vēlēšanām. Esot jāmin arī tas, ka Latvijas vēlētāju reģistrā varētu būt daudz aizbraucēju, kas neatrodas Latvijā, bet palielina potenciālo balsotāju skaitu, uz kura pamata tiek noteikta līdzdalība. Par astoņām vietām EP cīnīsies 14 politisko spēku.
Vēlēs trešo reizi
Latvijā Eiropas Parlamentu vēlēs trešo reizi. Pirmo reizi tas notika 2004. gadā, kad savu izvēli izdarīja 41,34% balsotāju, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas informācija. 2009. gadā reizē ar EP vēlēšanām rīkoja pašvaldību vēlēšanas, un tas palielināja līdzdalības procentu līdz 53,68%. Togad daļēji piepildījās prognoze, ka pieaugs pilsoņu aktivitāte, taču, visticamāk, vīlās tie pašvaldībās ietekmīgie politiskie spēki, piemēram, Tautas partija (TP) un Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS), kas cerēja, ka to pašvaldību līderu atbalstītāji pie reizes nobalsos arī par šo partiju kandidātiem uz EP. Ne TP, ne ZZS neiekļuva EP.
To Dienai atgādināja arī sabiedrības domas pētījumu centra SKDS direktors Arnis Kaktiņš, kurš nedomā, ka Saeimas vēlēšanu tuvums EP vēlēšanu veiksminiekiem pavērs iespējas gūt lielāku pārstāvniecību arī Saeimā. Uzvarētāji būs pievērsuši uzmanību publiskajā telpā, bet tam būs maza ietekme, uzskata sociologs. Arī J. Ikstens domā, ka EP vēlēšanas būtiski atšķirsies no tām, uz kurām pilsoņi dosies rudenī, un to rezultātu neietekmēšot. Turklāt kāds noteikti atgādinās, ka «tagad visi spēlētāji vēl nebija sanākuši», jo vairākas jaundibinātās partijas uz EP nestartē, bet pošas rudenī uz Saeimu.
Cīnās kandidāti, ne partijas
Kad Latvijā pirms desmit gadiem pirmo reizi vēlēja EP deputātus, ar negaidītiem panākumiem pārsteidza Tēvzemei un brīvībai/LNNK, iegūstot četras no deviņām vietām. Šo panākumu nevienam nav izdevies atkārtot, un Dienas uzrunātajiem politisko procesu vērotājiem ir šaubas, vai tas kādam izdosies arī šogad. Toreiz no TB/LNNK saraksta ar pirmo numuru startēja Guntars Krasts, par kuru arī tika nodots visvairāk balsu. Viņš no politikas ir attālinājies. Sazvanīts dažas dienas pirms vēlēšanām, G. Krasts atzina, ka vienu brīdi bijis vilinājums pamēģināt vēlreiz, bet tam nav izveidojušies labvēlīgi apstākļi. Viņš bija sadarbojies ar biedrību Demokrātiskie patrioti, bet tās biedru izveidotā Jaunā konservatīvā partija uz EP nekandidē.
Toreiz partija uzvarēja, jo tai atšķirībā no citiem politiskajiem spēkiem bija ļoti spēcīgi saraksta līderi un ļoti precīzs vēstījums kampaņas klipā, aicinot latviešus nepadoties, atceras J. Lagzdiņš. Šogad ar pāris izņēmumiem lielākā daļa partiju uz EP nav deleģējusi savus spēcīgākos līderus, uzsver J. Ikstens. Viņš, tāpat kā pārējie Dienas uzrunātie politikas vērotāji, norāda uz vēl kādu šā gada kampaņai raksturīgu iezīmi - tiek reklamēti nevis politiskie spēki un to komandas, bet gan atsevišķi sarakstu kandidāti. «Rodas iespaids, ka kandidāti paši ir veidojuši savas kampaņas un savā starpā cīnās nevis partijas, bet daži cilvēki,» teica A. Kaktiņš.
Vairākas nedēļas pavadījis ārpus valsts, pēc atgriešanās G. Krasts tomēr ir pamanījis, ka tik vērienīga kampaņa EP vēlēšanās nekad iepriekš nav bijusi un ir jūtams ievērojams līdzekļu ieguldījums. Pirms pieciem gadiem gan EP un pašvaldību vēlēšanu sarakstu reklamēšana bija saplūdināta un grūtāk nodalāma, bet uzsvars bija uz novadu un pilsētu līderiem. Politologs J. Ikstens norāda uz dažām jaunām niansēm, ja salīdzina ar 2004. gada kampaņu, - tagad daudz plašāk izmanto interneta medijus un sociālos tīklus, kā arī ir citi priekšvēlēšanu kampaņas nosacījumi. Mēnesi pirms vēlēšanām vairs nevarēja reklamēties televīzijā, bet vēlēšanu dienā un dienu pirms tām vairs nekur nedrīkstēja izvietot arī vides reklāmu.
J. Lagzdiņš dzīvo Liepājā, bet viņa teiktais liecina, ka tur viss noticis tāpat kā Rīgā - divas nedēļas pirms vēlēšanām no vides reklāmai paredzētajiem laukumiem ir novākti vienas partijas plakāti un uzlikta kāda jauna politiskā spēka reklamētā seja, kas redzama daudzās pilsētās tāpat kā viena politiķe, kura startē tikai ar trešo numuru kādā pieredzējušā partijā. Šāda veida kampaņas J. Lagzdiņam esot grūti nosaukt par lietišķām, jo tajās netika sniegtas atbildes uz vēlētājus interesējušiem jautājumiem par EP, kas būtu nepieciešams, lai izdarītu gudru izvēli.