D. Kemerons jau ir ticies ar vairāku dalībvalstu vadītājiem un īsi izklāstījis savus ierosinājumus reformām, tomēr pagaidām citu ES politiķu attieksme pret britu premjera grandiozajiem plāniem bijusi pieklājīgi atturīga vai noraidoša. Lai īstenotu Lielbritānijas valdības vēlmes, būtu nepieciešams veikt izmaiņas ES līgumos, kas ir iespējams tikai ar visu bloka dalībvalstu piekrišanu.
Grib ierobežot imigrāciju
Pagājušajā mēnesī D. Kemerona vadītā Konservatīvo partija pārliecinoši uzvarēja Lielbritānijas parlamenta vēlēšanās, lielā mērā pateicoties premjerministra solījumiem runāt ar Briseli par izmaiņām Lielbritānijas un ES attiecībās un sarīkot tautas nobalsošanu par valsts palikšanu ES sastāvā.
D. Kemerons uzskata, ka attiecības starp Londonu un Briseli nedarbojas Lielbritānijas interesēs, tādēļ tās nepieciešams pārskatīt. Viņš vēlas, lai tiktu mainīti ES līgumu nosacījumi, kas Lielbritānijai paredzētu noteiktas atkāpes, piemēram, iespēja ieviest aizliegumu iebraucējiem no citām ES dalībvalstīm saņemt strādājošo pabalstus četrus gadus pēc ierašanās Lielbritānijā.
Konservatīvie arī vēlas panākt, lai iebraucējus, kuri pusgada laikā kopš ierašanās Britu salās nespēj atrast darbu, var deportēt no valsts. Londona arī vēlas sev tiesības noraidīt jaunu dalībvalstu uzņemšanu ES, ja tās nepiekrīt ieviest sava darbaspēka pārvietošanās kontroli līdz brīdim, kad šo valstu ekonomika būs sasniegusi Lielbritānijas līmeni.
Tāpat Lielbritānija pieprasa, lai uz to turpmāk neattiecinātu 28 valstu bloka līgumos nostiprināto principu par savienības ciešāku integrāciju, ko atbalsta ES ietekmīgākā dalībvalsts Vācija.
D. Kemerons cer, ka Londonas vēlmes tiks uzklausītas un izpildītas, tādēļ viņš ar mierīgu sirdi varēs aicināt britus referendumā atbalstīt Lielbritānijas palikšanu ES.
Polija nepiekāpšoties
Viņš savas valdības rosinātās izmaiņas vēlas pārrunāt ar ES līderiem un pārējo 27 dalībvalstu vadītājiem pirms 25. un 26. jūnijā notiekošā bloka samita, kurā britu premjers detalizētāk izklāstīšot reformu plānu.
Pagājušajā nedēļā D. Kemerons tikās ar Eiropas Komisijas (EK) prezidentu Žanu Klodu Junkeru, Vācijas kancleri Angelu Merkeli, Francijas prezidentu Fransuā Olandu, Nīderlandes valdības vadītāju Marku Ruti un Polijas premjeri Evu Kopaču.
Viena no ES ietekmīgākajām dalībvalstīm Francija līdz šim strikti iestājusies pret jebkādām izmaiņām bloka līgumos, savukārt Vācija izrādījusi gatavību rast kompromisus, lai Lielbritānija nepamestu ES. Sarunās Berlīnē A. Merkele D. Kemeronam apsolījusi sadarboties, lai panāktu visām pusēm pieņemamu vienošanos, un piebildusi, ka izmaiņas ES līgumos nav «pilnībā neiespējamas», raksta BBC.
Ne tik patīkama tikšanās D. Kemeronam bija ar Polijas valdības vadītāju E. Kopaču, kura skaidri pateikusi, ka Varšava iestāsies pret Londonas vēlmi maksimāli ierobežot pabalstus iebraucējiem no citām ES dalībvalstīm. «Eva Kopača stingri noraida pasākumus, kas varētu diskriminēt poļus un citus ES pilsoņus, kuri meklē likumīgu darbu Lielbritānijā,» pēc abu valstu vadītāju tikšanās paziņoja Polijas premjeres birojs.
Var zaudēt veto tiesības
Tuvs Vācijas kancleres sabiedrotais Bundestāga ārlietu komitejas vadītājs Norberts Retgens šonedēļ izteica šaubas, ka Londonas prasītās izmaiņas ES līgumos varēs panākt līdz 2017. gada beigām, kad Lielbritānijā paredzēts referendums. «Divos gados panākt vienprātību par [izmaiņu] saturu un veikt līgumu izmaiņu procedūru ir vienkārši neiespējami,» viņš sacīja ziņu aģentūrai Reuters.
N. Retgens uzskata, ka D. Kemerona ierosinātā referenduma patiesais mērķis ir nevis risināt bloka problēmas, bet mēģināt samazināt šķelšanos Konservatīvo partijā attieksmē pret ES.
Vēl viens ietekmīgs vācu politiķis, Eiropas Parlamenta lielākās politiskās grupas - Eiropas Tautas partijas - vadītājs Manfrēds Vēbers paziņojis, ka Lielbritānija varētu zaudēt veto tiesības atsevišķos ES kopējos jautājumos, ja Londonai izdosies panākt, ka uz to neattiecas princips par savienības ciešāku integrāciju. Viņaprāt, tā būtu «kompensācija» par D. Kemerona prasību izpildi.
Skotijas nacionālistu valdības vadītāja Nikola Stērdžena brīdinājusi, ka skoti varētu sarīkot vēl vienu neatkarības referendumu, ja vairākums britu nobalsos par aiziešanu no ES.
Pieaug atbalsts dalībai ES
Jaunākās socioloģiskās aptaujas apliecina vairākuma Lielbritānijas iedzīvotāju vēlmi palikt ES sastāvā.
55% britu arī turpmāk grib būt nozīmīga daļa no lielās ES ģimenes, bet 36% vēlas, lai valsts izstājas no bloka, liecina respektablā tirgus pētījumu uzņēmuma Pew Research Center otrdien publicētā pētījuma rezultāti.
Izdevums The Wall Street Journal norāda, ka pēdējos divos gados britu atbalsts dalībai ES ir ievērojami pieaudzis, jo vēl 2013. gadā par palikšanu ES iestājās tikai 46% iedzīvotāju. Tieši tikpat daudz bija pret palikšanu bloka sastāvā.
Ž. K. Junkers, pret kura apstiprināšanu EK vadītāja amatā pērnvasar visskaļāk iebilda tieši D. Kemerons, jo viņš aizstāv ciešāku ES integrāciju, ir pārliecināts, ka briti referendumā nobalsos par palikšanu ES.
«Lielbritānijas aiziešana nav galvenais jautājums, briti to nevēlas,» Ž. K. Junkers sacīja intervijā, kas šonedēļ publicēta vācu laikrakstā Sueddeutsche Zeitung. «Kemerons izmanto referendumu, lai noenkurotu Lielbritāniju Eiropā uz visiem laikiem.»