Pagrieziena punkts
Ukrainas prezidenta Petro Porošenko administrācija pirmdien paziņoja, ka separātistu kaujinieki ir padzīti no Doņeckas apgabala pilsētām Artemivskas un Družkivkas, kas atrodas blakus sestdien atbrīvotajām Slovjanskai un Kramatorskai.
Tieši Slovjanskas atgūšana ir ļoti svarīga, jo tas ir uzskatāms par nozīmīgāko Ukrainas armijas panākumu trīs mēnešus ilgajās cīņās pret promaskaviskajiem spēkiem, kas aprīļa sākumā ieņēma administratīvās ēkas vairākās Doņeckas un Luhanskas apgabala pilsētās.
«Tā nav pilnīga uzvara. Tomēr Slovjanskas attīrīšanai no cilvēkiem, kuri bija bruņojušies līdz zobiem, ir milzīga simboliska nozīme. Tas ir sākums pagrieziena punktam cīņās par Ukrainas teritoriālo nedalāmību,» paziņoja P. Porošenko, kurš esot devis pavēli «savilkt cilpu ap teroristiem», raksta Reuters.
Ukrainas spēka struktūru pārstāvji ir apliecinājuši, ka ap Doņecku un Luhansku sāks blokādi, lai nepieļautu nemiernieku apgādi. Tā turpināšoties līdz brīdim, kad «separātisti un bandīti būs spiesti nolikt ieročus».
Separātistu kaujinieku komandieris Igors Strelkovs apgalvo, ka viņa vīri, «stratēģisku apsvērumu vadīti», pametuši Slovjansku un devušies «aizsargāt» Doņecku, kas būšot daudz vieglāk nekā «aizstāvēt nelielo Slovjansku».
Separātistu pašpasludinātās «Doņeckas tautas republikas» vadītājs Pāvels Gubarevs saviem atbalstītājiem solījis sākt «īstu partizānu karu». «Mēs tos neliešus noslīcināsim asinīs,» viņu citē britu raidsabiedrība BBC.
Tajā pašā laikā separātisti atzīst, ka viņiem trūkst ieroču un dzīvā spēka, jo Ukrainas valdība pēdējās nedēļās ir pastiprinājusi kontroli uz valsts austrumu robežas, caur kuru no Krievijas puses nemiernieki iepriekš netraucēti saņēma palīdzību. «Krievija nevēlas mums palīdzēt atkalapvienoties ar saviem tautiešiem. Ir grūti atzīt, ka neesam saņēmuši [Maskavas] palīdzību vairākus mēnešus,» sūkstās I. Strelkovs.
Doņecka - cietāks rieksts
Lai atgūtu Slovjansku un citas Austrumukrainas pilsētas, valdības spēki veica arī artilērijas un gaisa uzbrukumus separātistu kaujinieku pozīcijām. Tā rezultātā cieta civiliedzīvotāji un tika iznīcināta infrastruktūra. Eksperti uzskata, ka šādu taktiku būs sarežģīti izmantot Doņeckā un Luhanskā, kur iedzīvotāju skaits ir attiecīgi miljons un 425 tūkstoši.
Ņujorkas Universitātes Starptautisko attiecību centra drošības eksperts Marks Galeoti ir pārliecināts, ka Ukrainas valdības spēkiem Doņeckas ieņemšana būs «cietāks rieksts». «Ja armija mēģinās atgūt Doņecku ielu kaujās, tad no tā ieguvēji būs nemiernieki, kuri šādos apstākļos ir bijuši daudz efektīvāki par Kijevas kontrolētajiem spēkiem,» M. Galeoti sacīja ziņu aģentūrai AP.
Arī Krievijas laikraksts Vedomosti brīdina, ka Doņeckā un Luhanskā var sākties partizānu karš, kurā nemiernieki mēģinātu iedragāt valsts varu, veicot zibensuzbrukumus valdības institūcijām, policijai un armijas vienībām, iebrūkot bankās un ražotnēs, sagrābjot ķīlniekus.
Citi uzskata, ka Ukrainas valdībai jāatsakās no spēka lietošanas un jāatjauno pamiers, lai mēģinātu sarunu ceļā iedzīvināt prezidenta P. Porošenko piedāvāto miera plānu, kas paredz varas decentralizāciju, garantēt krievu valodas tiesības un par valsts līdzekļiem atjaunot iznīcināto infrastruktūru.
Tā uzskata arī Ukrainas bagātākais cilvēks Rinats Ahmetovs, kurš Donbasa reģionā, ko veido Doņeckas un Luhanskas apgabali, nodarbina 300 tūkstošus cilvēku. «Doņecku nedrīkst bombardēt. Donbasu nedrīkst bombardēt. Nedrīkst iznīcināt pilsētas un infrastruktūru. Galvenais - mums ir jāizvairās no miermīlīgu cilvēku ciešanām un bojāejas,» miljardieris sacīja intervijā telekanālam Ukraina.