Bāzes procentu likmes pazemināšanas oficiālais iemesls bija nepieciešamība stimulēt ekonomiku ar kreditēšanas palīdzību aizvien lēnāko Ķīnas ekonomiskās izaugsmes tempu dēļ. Stimulēšana sākās jau pagājušā gada maijā, taču laikā no 2014. gada maija līdz decembrim Ķīnā ik mēnesi tika izsniegti kredīti vidēji 700 triljonu juaņu (110 miljardi ASV dolāru jeb 98,35 miljardi eiro) apmērā, bet pēc gada nogalē pieņemtajiem lēmumiem 2015. gada janvārī kredītu apjomi dubultojās, sasniedzot 1,4 triljonus juaņu. Tiesa, pēc tam sākot samazināties.
Ievērojama daļa kredītu nonāca nevis reālajā ekonomikā, bet biržās, turklāt Ķīnas varas iestādes necentās novērst šādu notikumu attīstību. Gluži pretēji - ar turpmāku bāzes likmju pazemināšanu un atbilstošiem lēmumiem sekmēja aizvien lielāka iedzīvotāju skaita iesaistīšanos akciju tirdzniecībā. (Kā uzskata finanšu kompānijas Nomura analītiķi, saikne starp ražošanu un patēriņu no vienas puses, kā arī akciju cenām no otras puses mazinājās jau kopš 2011. gada, bet 2014. gada beigās faktiski beidza pastāvēt.) Līdzekļu plūšana uz biržām mazināja tā dēvētā burbuļa plīšanas iespējas, piemēram, nekustamo īpašumu sektorā, kā arī bija izdevīga varas iestādēm, jo sekmēja valsts iekšzemes kopprodukta kāpumu par 0,5% šāgada pirmajos trijos mēnešos.
Turklāt laikraksts The Wall Street Journal šāgada maijā norādīja, ka akciju tirgus bums ir vairāk nekā dubultojis arī valstij piederošo uzņēmumu akciju vērtību un Ķīnas valdība atbalsta stratēģiju, ka pēc valsts uzņēmumu akciju vērtības kāpuma tās tiek pārdotas, bet iegūtie līdzekļi tiek izmantoti ievērojamo korporatīvo parādu samazināšanai vai pārņemšanas un apvienošanas darījumiem nepieciešamā papildu kapitāla ieguvei. Protams, tas atteicas ne tikai uz valsts, bet arī privātajiem uzņēmumiem. Laikraksts šādu taktiku nodēvēja par riskantu un nestandarta, vienlaikus piebilstot, ka panākumu gadījumā tā kļūs par ievērojamu Ķīnas ekonomiskās politikas sasniegumu, savukārt neveiksmes gadījumā sekas kā Ķīnas, tā pasaules ekonomikām var izrādīties šausmīgas.
Augstākais punkts
Augstākajā punktā šāgada 12. jūnijā Ķīnas akciju tirgus kapitalizācija pārsniedza 10 triljonus ASV dolāru, kļūstot par otro lielāko pasaulē. Pirmajā vietā šajā ziņā atradās ASV ar aptuveni 25 miljardiem dolāru, bet trešajā - Lielbritānija, kuras tirgus kapitalizācija tuvojās 6 miljardiem dolāru. Tikmēr ikdienas tirdzniecības apjomi Ķīnā ievērojami pārsniedza tirdzniecības apjomus ASV, un, piemēram, maija beigās Šanhajas un Šeņdžeņas biržās tie bija 380 miljardi dolāru, bet ASV biržās nedaudz pārsniedza 130 miljardus dolāru dienā. (Ņujorkas biržā vidējais tirdzniecības apjoms šogad ir 40-50 miljardi dolāru dienā.) Savukārt tirgu dalībnieku - mazo investoru - skaits Ķīnā pārsniedza 90 miljonus cilvēku, un tieši viņi nodrošināja 80-90% tirdzniecības apjoma.
Vērts norādīt, ka uz biržām plūda kā iedzīvotāju ietaupījumi, tā, pēc ekspertu domām, arī ievērojama daļa koruptīvā ceļā iegūtas naudas, kurai, kopš tika sākta cīņa pret korupciju un aizliegtas ierēdņu vizītes Makao kazino, vienkārši nebija citur kur palikt. Savukārt rādītājs P/E (tirgus kapitalizācija pret peļņu) indeksam Shanghai Composite Index sasniedza 23, bet Shenzhen Composite Index pat 50, Honkongas fondu biržas indeksam Hong Kong's Hang Shen Index turpināja atrasties saprātīgā līmenī - 12. Interesanti, ka tiek uzskatīts: tieši Honkongas bankas un citi finanšu institūti ir starp lielākajiem ieguvējiem no akciju tirgus buma Ķīnā, turklāt galvenokārt pateicoties savai profesionalitātei un pieredzei, bet galvenie zaudētāji, protams, ir mazie investori.
Kopumā gadā - līdz 12. jūnijam - Ķīnas biržu indeksi pieauga par vairāk nekā 150%. Lejupslīde jeb tirgus korekcija sākās pēc tam, kad Ķīnas Vērtspapīru uzraudzības komisija (CSRC) paziņoja, ka ierobežos maržinālās (ar aizņemtiem līdzekļiem) tirdzniecības iespējas individuāliem investoriem, kā arī aizliedza tirgoties ar līdzekļiem, kas aizņemti ārpus maržinālās tirdzniecības sistēmas. Šie lēmumi, kas tika pieņemti nolūkā kontrolēti atdzesēt pārkarst sākušo akciju tirgu, tika novērtēti kā stimulēšanas pasākumu beigu sākums, kamdēļ investori sāka fiksēt peļņu, tostarp bažījoties par pārmērīgi augstām akciju cenām un pieaugošiem tirgus riskiem. Izpārdošana noveda pie akciju cenu krituma, ko ievērojami paātrināja mazo, neprofesionālo investoru vidū sākusies panika. Tāpat cenu kritumu sekmēja daudzu tirgus dalībnieku nepieciešamība pārdot akcijas, lai atmaksātu aizņemtos līdzekļus. Rezultātā trijās nedēļās Ķīnas biržu indeksi nokritās vidēji nedaudz vairāk par 30%, tirgum attiecīgi zaudējot vairāk nekā trīs triljonus dolāru no kapitalizācijas. Vienlaikus ir vērts uzsvērt, ka pat šāds kritums saglabāja biržu indeksus ievērojami augstākā līmenī nekā gada sākumā.
Kontrole nosacīti atgūta
Cenšoties atgūt kontroli, Ķīnas Tautas banka 27. jūnijā paziņoja gan par procentu bāzes likmes, gan bankām izvirzīto rezervju prasību samazināšanu, bet CSRC - par maržinālās tirdzniecības noteikumu atvieglošanu un akciju darījumu nodevu samazināšanu. Tāpat biržās parādījās jauns liels pircējs - valsts atbalstītā finanšu korporācija China Securities Finance, kura līdzekļus saņem nepastarpināti no Ķīnas Tautas bankas un nodarbojas galvenokārt ar mazo un vidējo uzņēmumu akciju iegādi. Cik liels ir intervenču apmērs, netiek atklāts, tomēr aģentūra Bloomberg lēš, ka tas varētu sasniegt līdz pat 10 miljardiem dolāru jeb 60 miljardiem juaņu dienā. Korporācija arī sāka brokeru kreditēšanu.
Kad šie pasākumi nedeva gaidītos rezultātus, tika apturēta valsts uzņēmumu, kā arī daļas privāto kompāniju akciju tirdzniecība, bet Ķīnas valdība uz sešiem mēnešiem aizliedza lielajiem akcionāriem, kuru īpašumā ir vismaz 5% akciju daļa, un uzņēmumu vadītājiem pārdot viņiem piederošās akcijas. Tāpat tika sākta virkne izmeklēšanu sakarā ar iespējamajām manipulācijām tā dēvēto īso pozīciju tirdzniecības laikā.
Šie soļi beidzot sniedza vismaz šķietamus panākumus, jo iestājās lūzums un divās pēdējās iepriekšējās nedēļas nogales tirdzniecības dienās akciju cenu kāpums abās lielākajās Ķīnas fondu biržās sasniedza ap 10%, piedzīvojot lielāko kāpumu dienā kopš 2009. gada. Vienlaikus kāpums attiecas tikai uz daļu akciju, jo vairāk nekā 1300 uzņēmumu (no aptuveni 3000) tirgos tā arī neatgriezās. Protams, tas ir panākums, salīdzinot ar pagājušo trešdienu, kad brīvi tika tirgotas tikai 11% biržās kotēto akciju, bet 38% kompāniju akciju tirdzniecība tika apturēta pagājušās trešdienas gaitā, jo to cenu kritums sasniedza dienas limitu - 10%. Savukārt 51% uzņēmumu pagājušā nedēļā atsauca savas akcijas no tirgiem. Valstij piederošo kompāniju akciju tirdzniecība tika apturēta, tā sakot, ar rīkojumu, bet privātie uzņēmumi tirdzniecību pārtrauca, atsaucoties uz visdažādākajiem iemesliem - tirdzniecības noteikumi paredz, ka tās pārtraukšanas gadījumā jānorāda šādas rīcības cēloņi. Šajā gadījumā visiem gan ir skaidrs, ka tā ir tikai formalitāte un patiesībā kompānijas vienkārši cenšas pārciest vētru.