RN vadītājs Andris Lācis min, ka konkursā pieteikušies «ap desmit» pretendentu. No tiem zināmi seši. Par iespēju strādāt Rīgas mākslas telpā sacenšas tur šobrīd strādājošā grupa Ineses Baranovskas vadībā un Inga Šteimane, kas projektu pieteikusi fonda Kultūras forums vārdā. I.Baranovskas nodibinājums cer, ka izstāžu zāli no savas peļņas uzturēs RN. Savukārt I.Šteimane uzsver: «Ieņēmumu sadaļu veidosim paši.» Kā Mākslas telpas sadarbības partneris projektā minēts LNT, arī airBaltic, Tallink.
Par iespējām strādāt kino Rīga sacenšas Nacionālais kino centrs kopā ar biedrībām Ekrāns un Kino skola, starptautiskais kino centrs Arsenāls, bijusī Rīgas domniece Sarmīte Pīka un producents Juris Millers ar komandām. Abu pēdējo pretendentu piedāvājums maz atšķiras, uzskatot, ka kinoteātris, pārveidots par daudzveidīgu kultūras centru - piedāvājot arī koncertus, teātra izrādes -, spēs sevi uzturēt pats. Starp sadarbības partneriem tiek minēts komponists Zigmars Liepiņš, režisore Gaļina Poļiščuka u.c. NKC un Arsenāls savukārt pārliecināti, ka par kinoteātri finansiālā atbildība jāuzņemas arī valstij un Rīgas domei (RD). Viņi piedāvā veidot nekomerciāla kino programmas. Tomēr visus mulsina konkursa neskaidrā norise. «Situācija kā miglā. Neesam redzējuši nosacījumus,» saka S.Pīka. RN konkursu, meklējot sadarbības partnerus, izsludināja, kad pēc lēmuma likvidēt Rīgas kultūras aģentūru RD lēma SIA pārvaldībā pilnībā nodot trīs kultūras institūcijas. Līdz šim RN atbildēja tikai par ēkām, tagad uzņēmumam būs jānodrošina arī kultūras funkciju izpilde.
«Domāju, bažām, ka [kultūras institūcijas var tikt likvidētas] nav pamata,» pārliecina RD Kultūras departamenta vadītāja Diāna Čivle. RD gatavojot līgumprojektu, «praktiski uzdevumus», kas definēs, kā RN jārīkojas ar tā pārraudzībā nonākušajām kultūras iestādēm. Līgumu gan varētu parakstīt tikai 2010.gada sākumā, bet RN pilnu atbildību par objektu kultūras funkciju nodrošināšanu uzņemsies jau 15.decembrī.
Tas, ka pretendentus izvērtēs RD, sarunās tika izlemts tikai 1.decembrī, vienojoties, ka iespējamo vērtētāju kandidatūras apspriedīs 10.decembrī. Arī runājot par konkursa kritērijiem, D.Čivle ir izvairīga, bet skaidro, ka kvalitatīvam projektam RD varētu meklēt līdzekļus savā budžetā. Vairākiem projektiem līdzfinansējums ir nepieciešams, tomēr līdz šim RD nostāja bijusi ar finansējumu nepiedalīties.
A.Lācis uz jautājumu, vai konkursa rezultātā var rasties situācija, kad telpās neatradīsies kultūras organizācija, atbildēt izvairījās, paziņojot, ka viņš intervijas laikā «nav amatpersona». Tomēr viņš minēja, ka «jautājums ir arī politisks».