Gada sākumā pēc Neatkarīgās Rīta Avīzes pasūtījuma veiktajā SKDS aptaujā N. Ušakovs kopā ar Aivaru Lembergu un Vairu Vīķi-Freibergu bija iekļuvis arī populārāko prezidenta kandidātu trijniekā. Tiesa, N. Ušakovam vēl nav 40 gadu, lai pretendētu uz šo amatu. Latvijas sabiedrībai ir bijusi iespēja sekot līdzi arī Rīgas mēra privātajai dzīvei, kad nesen viņa un latvietes Ivetas Strautiņas-Ušakovas ģimenē piedzima dēls Toms, kura vārdu akceptēja gan latviešu, gan krievu vecmāmiņa, uzsvēra N. Ušakovs.
Kopā ar ministriem
Pēdējos mēnešos Saskaņas līderis N. Ušakovs ir pamanīts vairākkārt. Viņš devās uz Maskavu, lai piedalītos Krievijā nošautā opozīcijas līdera Borisa Ņemcova bērēs. Martā N. Ušakovs privāti tikās ar Krievijas opozicionāru, savulaik vienu no bagātākajiem šīs valsts uzņēmējiem Mihailu Hodorkovski, kā arī ar Radio Eho Moskvi galveno redaktoru Alekseju Venediktovu. Ja ar M. Hodorkovski Rīgas mērs iepriekš nav bijis pazīstams, tad A. Venediktovu viņš uzskata par savu draugu, pie kura ciemojies arī, esot Maskavā.
Pirms pāris nedēļām aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis (ZZS) bija gandarīts, ka Rīgas mērs ieradies Rīgas ostā sagaidīt ASV militāro tehniku. «ASV un NATO sabiedroto klātbūtne ir Latvijas valsts apliecinājums solidaritātei un reģiona drošībai,» sociālajā vietnē Twitter.com ierakstīja R. Vējonis. «ASV ir mūsu partneri,» Dienai kā pašsaprotamu savu klātbūtni šajā notikumā skaidroja N. Ušakovs. Pērn viņš Rīgas domē esot uzņēmis arī 60 karavīrus no ASV. Pagājušajā nedēļā Rīgas mērs jau sēdēja starp iekšlietu ministru Rihardu Kozlovski (Vienotība) un aizsardzības ministru R. Vējoni preses konferencē par «aktuāliem izaicinājumiem drošības jomā un pašvaldību lomu un pienākumiem dažādu apdraudējumu gadījumos». N. Ušakovs nedosies uz Maskavu 9. maijā - tiesa, viņš arī nav uzaicināts, bet, ja būtu, jebkurā gadījumā nebrauktu, jo 9. maijā Rīgas mērs tradicionāli dosies pie pieminekļa Pārdaugavā. Tā ir tradīcija, no kuras Saskaņas priekšsēdis neatsakās, bet tajā pašā laikā latviešu tautas ciešanu dienā 25. martā viņš dodas pie Brīvības pieminekļa.
Neaizmirst otro valodu
Kad bijušajam politiķim Jānim Lagzdiņam Diena vaicāja par valsts drošības riskiem šajā ģeopolitiskajā situācijā, viņš nerunāja par militāriem apdraudējumiem, bet gan par Krievijas interesi palielināt savu ietekmi parlamentārā ceļā. Demonstrējot sevi kā politiķi, kas orientēts uz Rietumiem, N. Ušakovs, viņaprāt, rīkojas, tālredzīgu mērķu vadīts. Un mērķis varētu būt arī premjera amats, pieļauj J. Lagzdiņš, norādot, ka tam gan būtu nepieciešama labvēlīga iekšpolitiskā un ārpolitiskā situācija. Iekšpolitiski tādu var veicināt Krievijas kontrolē esošie mediji un citas institūcijas, kuru iespējās ir arī provocēt, piemēram, iekšējos nemierus. Šādu varas pārņemšanas scenāriju būtu vieglāk īstenot, ja Eiropas Savienība un ASV būtu aizņemtas ar kādas ekonomiskās vai politiskās krīzes risināšanu, uzskata bijušais politiķis.
Premjera amatam N. Ušakovs patiešām gatavojoties, jo jebkuras partijas līderim ir jārēķinās, ka var pienākt laiks, kad ir jābūt gatavam uzņemties šos pienākumus. Par Krievijas interesēm šādā veidā palielināt ietekmi N. Ušakovs skaidri neatbild, atkārtojot to, ko saka vienmēr, - Latvijas interesēs ir savstarpēji izdevīgas un labas attiecības ar Krieviju, «un Krievijai pret to nevarētu būt nekādu iebildumu». Viņa partijas biedrs Jānis Urbanovičs uzskata: «Nils tāds ir bijis vienmēr. Viņš nav mainījies. Ja kāds tagad grib saredzēt vai sadzirdēt kaut ko vairāk, tā ir cita lieta.» Tas, ka latviskās partijas ar Saskaņu biedējot sabiedrību, esot tikai «valdošās koalīcijas nepārmaiņu diktēta rīcība». Saskaņa nav plānojusi pārskatīt savu līgumu ar Krievijā valdošo partiju Vienotā Krievija. Taču Saskaņa arī nostiprinās Eiropā, un tās plāns ir vēlākais divu gadu laikā kļūt no asociētā pārstāvja par pilntiesīgu Eiropas sociālistu partijas biedri. Šī dalība negarantē vieglāku iekļūšanu nacionālajā valdībā, bet var būt papildu faktors, lai Rietumu kolēģi mudinātu ar Saskaņu dalīties varā.
Viens no Vienotības ārpolitikas ekspertiem Atis Lejiņš nedomā, ka latviešu vēlētājs tik viegli noticēs N. Ušakovam. Atliekot tikai atcerēties, ko nesen par ASV militārās tehnikas klātbūtni Krievijas televīzijā sacījis šīs pašas partijas Saskaņa Saeimas deputāts Jānis Ādamsons, kurš to raksturojis kā Latvijas pieglaimošanos ASV. Tāpat kā Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis (Vienotība), A. Lejiņš minēja vēl vienu vēsturisku faktu, ko N. Ušakovs nekad nevarēšot labot - tā ir parakstīšanās par krievu valodu kā otro valsts valodu, «un to mēs nevaram aizmirst». A. Latkovskis arī domā, ka N. Ušakovs var atļauties spēlēt uz abām pusēm, krievu medijos demonstrējot vienu, bet latviešu auditorijā - citu tēlu, jo Saskaņas vēlētājs neinteresējas par latviskajā mediju telpā notiekošo.