Afganistāna ir trešā korumpētākā valsts pasaulē, to varam secināt no Transparency International ikgadējā korupcijas topa. Uz pjedestāla augstāk stāv vienīgi Ziemeļkoreja un Somālija. Varētu teikt, ka šajā valstī burtiski nekas nenonāk tajā vietā, kur tam būtu jānokļūst.
Cīņa pret korupciju allaž ir stāvējusi augstu Eiropas un ASV padarāmo darbu sarakstā. Jo ir skaidrs, ka tā vistiešākajā veidā grauj izvirzītās Rietumu pamatvērtības - brīvību, demokrātiju un cilvēktiesības.
Taču mēdz arī teikt, ka mīlestībā un karā visi līdzekļi ir labi, un tā vien izskatās, ka šo Makjavelli mācību Rietumi joprojām uztver visai burtiski, vismaz attiecībā uz karu.
Arvien skaidrākas aprises iegūst ziņojumi, kas jau iepriekš ik pa laikam bija uzplaiksnījuši - Rietumi, aktuālajā gadījumā amerikāņu Centrālās izlūkošanas pārvalde, vistiešākajā veidā atbalstījusi korupciju Afganistānā.
Nesenais The New York Times raksts lasītājam atklāj visai pretrunīgu bildi par valsts iekārtas atjaunošanas darbiem haosa nomāktajā zemē. Izrādās, ka CIP jau gadiem ilgi maisos, mugursomās un koferos liek nezināmas izcelsmes naudu, piegādā to afgāņu ierēdņiem un vietvalžiem, mēģinot nodrošināt viņu labvēlību.
Nauda uzrodas no nekurienes un arī pazūd nezināmā virzienā.
No vienas puses šāda taktika varbūt arī šķiet saprotama - mēģināt runāt tādā valodā, kuru vislabāk saprot vietējie, taču Afganistānas situācijā šī taktika savā ziņā robežojas ar pretinieka atbalstīšanu un nezināmas izcelsmes līdzekļi slepenā dienesta rokās arī neizsaka neko labu.
Un šis nav ne tuvu pirmais gadījums, kad Rietumi tiek vainoti koruptīvos darījumos ar vietējo varu. 2010. gadā skaļi kļuva vairāku nopietnu mediju, arī ASV politiķu pārmetumi par to, kā Afganistānā tiek organizētas kravas piegādes militārajām bāzēm.
Izrādījās, ka ar pakalpojumam atvēlētajiem 2,16 miljardiem dolāru tika algoti vairāki prezidentam Karzajī pietuvinātām personām piederoši uzņēmumi, kuri šo darbu savukārt uzticējuši apakšuzņēmējiem, bet tie gan vietvalžiem un pat Al Qaeda komandieriem maksājuši 1500-15 000 dolāru lielu «drošības naudu» par katru līdz mērķim nonākušo smago automašīnu.
Ik pa laikam izskan arī aizdomas par to, ka vairāku valstu militārie kontingenti maksājuši vietējiem līdzīgu aizsardzības nodevu.
Dienā, kad The New York Times publicēja savu rakstu, viena no Vācijas valsts drošības iestādēm Bundeskriminalamt (BKA) bija spiesta atzīt, ka īsi pirms tā dēvētā Arābu pavasara aizsākšanās tā Ēģiptes un Tunisijas dienestiem bija organizējusi seminārus, kuros aģenti iepazīstināti ar paņēmieniem un tehnoloģijām interneta un telekomunikāciju modernai novērošanai.
Lai arī BKA aizstāvoties paudusi, ka semināri tikuši organizēti, lai palīdzētu vietējām varām cīņā ar terorismu, praktiski tie vislabāk noderēja tieši opozīcijas apspiešanai Arābu pavasara laikā.
Šie ir tikai kārtējie nesmukumi visai garā sarakstā. Vai dubultstandarts un principu elastīgums pamazām jāpieskaita pie jaunajām Rietumu vērtībām?