Kad pieņemts vienprātīgs un nopietns lēmums iegādāties suni, jāapsver, cik vecu iegādāties jauno ģimenes locekli. Nereti šo lēmumu pieņemt nav viegli, jo četrkājainais draugs var būt nerātns un neprognozējams palaidnis, kas sākumā nesīs arī materiālus zaudējumus un nemieru mājā. Latvijā katrā reģionā ir vismaz viena, bet daudzviet vairākas suņu patversmes, masu medijos regulāri tiek publicētas bez mājas palikušo suņu fotogrāfijas ar īsiem aprakstiem par bārenīti, dodot iespēju izvēlēties to, kas sirdij tīkamāks pēc vecuma, rakstura un temperamenta piemērotāks. Vecāki cilvēki labprāt adoptē sunīšus, kas jau pusmūžā, lai kopā ar viņiem skaisti novecotu. Kāpēc iesaku adoptēt suni jau gados? Man nav iebildumu pret kucēna iegādāšanos, vēl jo vairāk, ja par to jau ilgu laiku sapņojuši bērni. Taču kucēns diemžēl ir kā kaķis maisā. Nekad nevar paredzēt, kāds būs suņa raksturs, kādas ģenētiski no vecākiem pārmantotas kaites jūsu mīlulī parādīsies pēc laika. Ja izvēlēsieties pieaugušu suni patversmē, darbinieki pastāstīs par izraudzītā suņa raksturu, ieradumiem, par iespējamām attiecībām ar citiem mājas dzīvniekiem. Kucēns būs cītīgi jāradina pie kārtības, jo, mazs būdams, viņš nav spējīgs sagaidīt nokārtošanās reizes pastaigu laikā. Peļķītes un čupiņas kādu laiku kļūs par mājas neatņemamu sastāvdaļu. Pieaudzis suns tādas problēmas nerada, viņš prot pacietīgi gaidīt. Saimniekam nebūs arī jāuztraucas par viņa prombūtnes laikā mājā nodarītām blēņām - saplēstām tapetēm, sagrauztiem apaviem, sasitām vāzēm utt., ko, garlaicības mākts, bieži vien izdara mazais nerātnelis. Pieaudzis suns netrokšņos naktīs. Iespējams, ka suns gados būs mazliet jāpaskolo, taču viņš jau ir saprotošs radījums, zina daudzus vārdus, apzinās, ko drīkst darīt, ko ne, tāpēc vieglāk apgūs komandas, ātri pielāgosies mājas iekšējās kārtības noteikumiem. Viņš labprāt paliks mājās viens, pagulšņās un ātri sapratīs, kad var gaidīt atgriežamies mājiniekus. Pieaudzis suns noteikti izmaksās lētāk nekā mazs kucēns. Pirmkārt, jūsu mājā ienāks jau kastrēts, vakcinēts un attārpots suns. Ja viņam nav problēmu ar veselību, suns būs retāk jāved pie ārsta, jo pieaugušam dzīvniekam nostabilizējusies imunitāte.
Pieaudzis suns būs gudrs, apdomīgs un līdzsvarots kompanjons gan mājās, gan pastaigu laikā. Viņš neskraidīs bez mitas, vēloties izpētīt visu apkārtni un tās iemītniekus, vairāk uzmanīs savu saimnieku, baidoties to pazaudēt. Pieaudzis suns labi izprot saimnieka garastāvokli, tāpēc ļaus atpūsties, kad būsiet noguris.
Suns, kas dzīvē ir daudz pārdzīvojis, nav izlutināts, nav izvēlīgs barības ziņā un būs pateicīgs par mīlestību, ko viņam veltīsiet. Patversmes suņu lielākajai daļai bijis smags liktenis - cilvēka uzticīgie draugi bijuši pamesti, spīdzināti, badināti vai viņiem miris saimnieks, tāpēc, sajūtot jaunā saimnieka labvēlību un gādību, viņi būs par to pateicīgi. Cilvēks iegūs sirsnīgu un uzticamu kompanjonu līdz dzīvnieka pēdējam elpas vilcienam.
Savukārt ģimenēm, kurās aug atvases, patversmē paņemts kucēns augs bērnu acu priekšā, sagādās prieku mājiniekiem, ar uzticīgo sirsniņu iemācot mīlēt dzīvniekus un rūpēties par savas bērnības sabiedrotajiem.
*dzīvnieku patversmes Labās mājas vadītāja