Lai arī ar Krievijas notikumiem saistītais fons sabiedrībā attiecībā uz rūpniecību radījis nolemtības oreolu un atsevišķās nozarēs patiešām vērojamas problēmas, ražošanas sektors ne tuvu nav krīzes situācijā. Ir ticams, ka šogad ekonomiskā konjunktūra būs daudz labvēlīgāka nekā pērn un iepriekšējos defektus varēs pārvērst par efektiem. Tomēr tas ir tikai optimistisks skatījums nākotnē, jo pēdējie Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka apstrādes rūpniecības produkcijas izlaide gada laikā augusi tikai par 0,2%.
Bēdīga statistika
«Pērnā gada novembra rūpniecības izlaides dati izskatās gana bēdīgi,» situāciju komentē DNB bankas ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš. Viņš norāda, ka situācijā, kad vienlaikus krīt apjomi trīs galvenajās nozarēs - pārtikas, koksnes, kā arī metālapstrādes un mašīnbūves ražošanā, grūti sagaidīt arī labu sniegumu rūpniecībā kopumā.
Pērn 11 mēnešos salīdzinājumā ar šo pašu periodu gadu iepriekš pārtikas rūpniecības apjomi palielinājušies par 2,7%, savukārt novembrī gada izteiksmē jau vērojams 3,5% vērts kritums. Kokrūpniecībā 1% vērts apjoma kritums vērojams tikai mēneša izteiksmē, savukārt gada 11 mēnešos pret šo pašu periodu 2013. gadā redzams visai solīds 7,8% vērts kāpums. Vienlaikus samērā negatīva tendence vērojama elektrisko iekārtu ražošanā, kur no pagājušā gada sākuma līdz novembrim gada izteiksmē vēl vērojams 4,6% vērts pieaugums, tomēr novembrī pret iepriekšējā gada priekšpēdējo mēnesi apjomi sarukuši par 8,6%, savukārt pret oktobri tie kritušies par iespaidīgiem 11%.
Situācija nav vienkārša
Šobrīd ir virkne ārējo apstākļu, kas Latvijas rūpniecības izaugsmi var gan celt, gan gremdēt. Pēdējā laikā par vienu no ekonomiku veicinošiem faktoriem tiek uzskatīts kurināmā resursu cenu kritums pasaulē, un kā viens no lielākajiem ieguvējiem tiek minēta Eiropa, kura ir Latvijas ražotāju pamatnoieta tirgus. «Nevar noliegt, Latvijas rūpniecībai naftas cenu kritums ir izdevīgs, jo, pateicoties tam, Eiropā atbrīvojas naudas līdzekļi, kurus var iztērēt citur,» komentē ekonomists un SIA Primekss dibinātājs Jānis Ošlejs. Vienlaikus viņš arī norāda uz to, ka naftas cenu kritums izraisījis ekonomiskās problēmas Krievijā, tādējādi apgrūtinot realizāciju šīs valsts tirgū.
Eksperts vērš uzmanību arī uz eirozonas problēmām, jo, lai gan pastāv daudzu valstu vienota valūtas sistēma, nav vienas valsts kases, kas uzņemtos deficīta radīšanu, lai tādējādi stimulētu ekonomiku. Viņš stāsta, ka, aplūkojot grafikus par ekonomisko izaugsmi Eiropā, ASV un Japānā, redzams, ka Eiropa pēdējā laikā aug lēnāk nekā Japāna.
XX gadsimta 90. gados Uzlēcošās saules zeme piedzīvoja iespaidīgu kritumu, no kura tai vēl aizvien nav izdevies atgūties un tikt pie noturīgas ekonomiskās augšupejas. Japānas problēma bija ar pieprasījuma trūkumu saistīta deflācija, kuras apkarošanai tagad tiek piemērotas iespaidīgas centrālās bankas naudas injekcijas finanšu sistēmā. Tomēr tas līdz šim valstij nav palīdzējis atgriezties pie noturīgas tautsaimniecības izaugsmes. Tādējādi Eiropas monetārajā savienībā notiekošais, kas saistīts ar pamatinflācijas trūkumu, ir nopietns drauds arī Latvijas ražošanas sektora izaugsmei. «Saistībā ar situāciju eirozonā un Krievijā Latvijas rūpniecībā saglabāsies sarežģīti apstākļi. Pieļauju, ka rūpniecība šogad varētu strādāt ar pieaugumu, taču tas nebūs sevišķi liels,» spriež J. Ošlejs. Viņš piebilst, ka Latvijai paveicies ar to, ka liela daļa eksporta virzīta uz neeirozonas valstīm - Lielbritāniju, Zviedriju un Norvēģiju, kurām ir sava monetārā sistēma, līdz ar to tās pašas var noteikt savas valūtas apriti.
Šis faktors ir ļoti nozīmīgs Latvijas lielākajai eksporta nozarei kokapstrādei, kuras labklājība lielā mērā atkarīga no tā, kā attīstās būvniecība Lielbritānijā, savukārt Zviedrija saistībā ar vērienīgo celulozes un papīra rūpniecības industriju tradicionāli ir bijusi liela Latvijas apaļkoka noņēmēja.
Viss pašu rokās
To, ka arī šis gads līdzīgi kā iepriekšējais Latvijas rūpniecībai varētu būt sarežģīts, uzsver arī SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis. Viņaprāt, strauja izaugsme apstrādes rūpniecībā šogad drīzāk būs izņēmums, kas pamatā balstīsies veiksmīgā eksportā, jo tādi iekšzemes projekti, kas spētu uzstutēt kādu no nozarēm, nav sagaidāmi. «Kopējie nozares rezultāti turpinās balstīties uz kokapstrādes un pārtikas rūpniecības spējām, un lielākas izaugsmes perspektīvas ir kokapstrādei. Tikmēr pārtikas rūpniecībai būs smags adaptācijas periods, kurā tiks strādāts pie alternatīvām Krievijas tirgum,» secina SEB bankas eksperts.
Lai arī 50% vērtais rubļa kritums un Krievijas 10% īpatsvars Latvijas eksporta struktūrā ir visai nozīmīgs lielums, lai bažītos par to rūpniecības un visas ekonomikas veselību, situācija nebūt nav bezcerīga. Kā vēl pērn decembrī, brīdī, kad rubļa vērtība bija strauji sarukusi, norādīja zāļu ražotāja Olainfarm valdes loceklis Salvis Lapiņš, svarīgākais ir, lai valūtas kurss stabilizētos kaut pie iespaidīga krituma. Šādā gadījumā varot cerēt uz to, ka arī pieprasījums pēc importa precēm Krievijā pamazām stabilizēsies. Ar Krieviju saistītās nianses novedušas arī pie tā, ka, piemēram, piena pārstrādātāji jau lielā mērā paspējuši pārorientēt savus noieta tirgus gan uz citām bijušās PSRS valstīm, gan uz Īriju, kurā ir liela Austrumeiropas iedzīvotāju diaspora, gan palielinājuši noietu tepat Latvijā.
D. Gašpuitis prognozē, ka savukārt strauja izaugsme varētu būt datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā, kāpumu varētu turpināt arī mēbeļu ražošana. Šo nozaru veiksmes pamatnosacījums, pēc eksperta domām, ir eirozonas atgūšanās. «Krītošās energoresursu cenas varētu balstīt šādu vēlmju pieaugumu. Joprojām lielas cerības saistās ar Liepājas metalurga atgriešanos ierindā. Tikai laiks rādīs, kā un kādā apjomā tas īstenosies. Tātad jāsecina, ka šis gads nozarei sola lielas svārstības un sarežģītus apstākļus, ko raksturos ļoti atšķirīgi rezultāti starp nozarēm,» rezumē D. Gašpuitis un uzsver, ka aizvien būtiskāka kļūs konkrētu uzņēmumu un to vadītāju spēja atklāt un iekarot jaunus, perspektīvus eksporta tirgus.