No bērnudārza līdz augstskolai
Viena Latvijas iedzīvotāja gadā saražoto atkritumu daudzums mērāms 310 kilogramos, no kuriem tikai 15,8% tiek nodoti tālākai pārstrādei, liecina EUROSTAT dati. Lai ieaudzinātu sabiedrībā atbildību pret vidi un pieradinātu šķirot atkritumus, jau daudzus gadus Zaļā josta sadarbībā ar citām organizācijām un uzņēmumiem rīko bērnu un jauniešu konkursu Tīrai Latvijai, aicinot tos sacensties makulatūras un bīstamo atkritumu - izlietotu bateriju un šogad arī nederīgas elektrotehnikas - savākšanā tālākai pārstrādei. Vairāk nekā desmit gados no 20 līdz 30 izglītības iestādēm konkursa dalībnieku skaits ir izaudzis jau līdz aptuveni 500 izglītības iestādēm, tai skaitā arī bērnudārziem un nevalstiskām organizācijām visā Latvijā. Ar bērnu starpniecību konkursā iesaistās ne vien skola, bet arī visa ģimene. Tas palīdz veidot sabiedrībā plašāku apziņu par cilvēkam un dabai draudzīgas rīcības nepieciešamību ilgtermiņā, kas šajā gadījumā ir mācīšanās šķirot atkritumus un apzināties to ietekmi uz vidi un uz cilvēka veselību. Atkritumu šķirošana un to otrreizēja pārstrāde izejvielās ne vien ievērojami palīdz samazināt izdevumus par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu, bet būtiskākais - tā padara vidi tīrāku un drošāku, taupot dabas resursus. Konkursā Tīrai Latvijai, neskatoties uz godalgotajām trim vietām katrā kategorijā, par uzvarētājiem var uzskatīt visus konkursa dalībniekus, jo lielākā balva jau vairākus gadus ir iespēja piedalīties konkursa noslēguma vides festivālā, lai tiktos izglītojošā un izklaidējošā pasākumā vienlaikus.
Makulatūrā arī brokastu pārslu kaste
Šajā mācību gadā Zaļās jostas rīkotais makulatūras vākšanas konkurss, kas tapis sadarbībā ar SIA Līgatnes papīrs, Valsts izglītības satura centru un a/s Latvijas valsts meži, noslēdzās ar 1083 tonnām 310 kilogramiem makulatūras, kas atceļojusi no 378 izglītības iestādēm. Skaitliski smagākais sūtījums ar vairāk nekā 28 tonnām un līdz ar to 1. vieta makulatūras vākšanas kategorijā šogad ir Liepājas pirmsskolas izglītības iestādei Dzintariņš. «Lai arī tikai mācāmies šķirot, konkursā iesaistījās ne tikai mūsu bērni un viņu ģimenes, bet arī pedagogi un pat mikrorajona iedzīvotāji, un tuvumā esošie uzņēmumi. Viegli makulatūrā ir nodot grāmatas, papīrus, burtnīcas, bet grūtāk atcerēties, ka arī brokastu pārslu iepakojumu var pārvietot no sadzīves atkritumiem uz makulatūras kasti,» rezultāta noslēpumu atklāj Dzintariņa pārstāve Guntra Lazdupe, piebilstot, ka no savāktās makulatūras izdevies nosargāt gan antikvārus izdevumus, gan bērnu grāmatas pašu audzēkņiem, ko ģimenes nodevušas kā nederīgas.
Uzņēmuma Līgatnes papīrs vadītājs Guntis Dravnieks stāsta, ka konkursa dalībnieki nodevuši pārstrādei ne vien grāmatas, avīzes, kartonus, bet arī kontroldarbus un pat savus zīmējumus, pretī saņemot biroja vai zīmēšanas papīru jau no pārstrādātās makulatūras, pie reizes atgādinot, ka makulatūras kastē nevajadzētu mest fotogrāfijas un laminētus papīrus, jo tos pārstrādāt ar makulatūras tehnoloģijām nevar. «Mums vēl ir kur augt šķirošanā, jo aptuveni 40% sadzīves atkritumu veido tieši papīrs, ko var nodot otrreizējai pārstrādei,» skaidro G. Dravnieks.
Jauna dzīve arī bīstamajiem atkritumiem
Šogad pirmo reizi Zaļā josta sadarbībā ar bīstamo atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumu a/s BAO un Valsts izglītības satura centru organizēja arī nolietoto sadzīves elektrisko un elektronisko iekārtu vākšanas konkursu, kurā piedalījās 126 izglītības iestādes no visiem reģioniem. Kopumā tālākā pārstrādē nonāca 154 tonnas 436 kilogrami nolietoto sadzīves elektrisko un elektronisko iekārtu. Savukārt izlietotās baterijas, piedaloties konkursā, šogad vāca 249 izglītības iestādes, kopumā nododot pārstrādei 26 tonnas 507 kilogramus izlietoto bateriju. Kruķu pamatskolas bērni un skolotāji kopā ar vietējiem iedzīvotājiem savākuši visvairāk sadzīves elektrotehnikas - 5,284 tonnas, iegūstot 1. vietu konkursā, kur skolotāji bija paraugs bērniem, bet bērni - vecākiem. «Laukos atšķirībā no pilsētas ir kur uzkrāt nederīgo sadzīves tehniku un elektroierīces - gan šķūņos, gan garāžās. Mūsu ciema iedzīvotāji bija laimīgi, ka varēja tikt vaļā no sen jau nederīgām lietām, jo kāds tās aizgādāja prom,» stāsta Kruķu pamatskolas skolotāja Regīna Ruža.
Turpretī izlietoto bateriju kategorijā 3. vietu ieguva Ķeguma komercnovirziena skola ar 876 kilogramiem, no kuriem 780 kilogramus savākusi audzēkne Marta Šmite, kura aizrautīgi iesaistīja vecākus, draugus, draugu radus, radu draugus. «Lēnām, lēnām mainās ieradumi līdz ar sabiedrības sirdsapziņu, jo cilvēki saredz atkritumu šķirošanā praktisku jēgu. Svarīgi, lai būtu kāds, kas šo iniciatīvu uzņemas ilgtermiņā,» norāda skolotāja Vita Spilberga, sakot, ka pašu skolā dalībai par noliktavu baterijām tika izmantota bibliotēka, bet vēlāk jau garāža, lai gan drošāk būtu, ja, piemēram, pašvaldība nodrošinātu vietu šo bīstamo atkritumu uzkrāšanai.
Tālāk visi bīstamie atkritumi - savu dzīvi nokalpojušās baterijas un sadzīves elektrotehnika - no konkursa ievāktās vairāk nekā 180 tonnu «ražas» nonāk dažādu bīstamo atkritumu apsaimniekošanas uzņēmuma a/s BAO rokās, lai uzsāktu otro dzīvi, izejot sadali komponentēs un tālāku pārstrādi izejvielās materiālu ražotājiem. Ja bīstamie atkritumi, kuri satur svinu, arsēnu, niķeli, kadmiju, dzīvsudrabu un citas toksiskas vielas, nonāk vidē, tās var izraisīt paaugstinātus draudus cilvēka veselībai, tajā skaitā radot patoloģiskas izmaiņas atsevišķu orgānu darbībā, izraisot ļaundabīgus audzējus un dažādas mutācijas.