Ilgi gaidītais un daudz apspriestais Eiropas Komisijas un ECB konverģences ziņojums nu beidzot ir klāt, un, lai arī Briseles zaļā gaisma eiro ieviešanai Latvijā tika sagaidīta kā tīrākā formalitāte, jāpiemin, ka mūsu sabiedrība kopumā šo uzstādījumu sasniegšanai ir nesusi diezgan lielu upuri un tas šo ziņojumu padara par kaut ko līdzīgu atpestīšanai.
Līdzšinējās piespiedu diētas laikā Latvijas finanšu daiļdārznieki itin pamatīgi aizrāvās ar krūmu cirpšanu Briseles gaumē, un no mežonīga brīvdabas parka ainavas tikai dažos gados ir izveidojies kultūrdārzs, par kuru, visticamāk, nekautrētos pat Versaļas pils dārznieki. Ir paveikts pamatīgs cirpšanas darbs, vienīgā nelaime ir tā, ka aizvien skaļākas kļūst to kritiķu balsis, kas apstrīd Māstrihtas jeb konverģences kritēriju vispārējo jēgpilnību, un iespējams, ka skaitļi, pēc kuriem esam tik cītīgi tiekušies, jau tuvā nākotnē var tikt atzīti par kļūdainiem.
Jau iepriekš aprakstīju neseno gadījumu, kad atklājās, ka prominentais Hārvarda universitātes profesors un bijušais SVF vadītājs Kenets Rogofs savos aprēķinos par Māstrihtas kritērijos noteiktajiem valsts parāda griestiem bija ne tikai elementāri kļūdījies, ievadot datus Excel tabulā, bet, iespējams, pat apzināti pieslīpējis rezultātu. Rolands Derns, Eiropas finanšu eksperts no RWI institūta, pat ironizē, ka Māstrihtā kāds vienkārši paskatījies debesīs un viņam šajā brīdī prātā ienākuši skaitļi 3 un 60 (noteiktā budžeta deficīta un valsts parāda robeža), tieša ekonomiska pamatojuma šiem skaitļiem neesot. Māstrihtas kritērijus arī nespēj ievērot pašas eirozonas dalībvalstis, tāpēc to nozīmīgums tiešām ir stipri apšaubāms un tomēr mums tie bija jāizpilda.
Minsteres Universitātes veiktajā pētījumā Staatsschulden jeb Valsts parāds pēc formulas - valsts parāds (60%) ir budžeta deficīts (3%) pret ekonomisko izaugsmi X, secināts, ka, lai ievērotu konverģences kritērijus, ekonomiskajai izaugsmei būtu jābūt vismaz 5% apmērā, un tas kopš kritēriju ieviešanas tikai retajai eirozonas valstij ir bijis pa spēkam. Kritizēti tiek arī nepieciešamie paņēmieni, kas jālieto, ja par katru cenu jāievēro konkrētie kritēriji. Ierasti tā ir netiešo nodokļu un sociālo nodevu paaugstināšana, paralēli samazinot valsts sociālo atbalstu, kā arī darbaspēka izmaksu pazemināšana par labu darba devējam, kā rezultātā seko nodarbināto atalgojuma stagnācija vai krišanās, augošs bezdarbs un visas no tā izrietošās sekas.
Latvijas valsts šobrīd uz skatuves apspīlētās peldbiksēs demonstrē savus muskuļus un par to arī saņem atzinīgus aplausus. Jā, visi it kā zina, bet neviens nerunā - steroīdi šajā disciplīnā nav nekas neierasts, bet blakusparādības būs redzamas tikai daudz vēlāk.