Ienākot Radošo darbu galerijas nelielajā izstāžu telpā Artilērijas ielā 9 Rīgā, gribas smaidīt, maldoties fantāzijas džungļos. Sirreālais mākslinieces Sabīnes Moores Paradīzes dārzs ir izveidots no neskaitāmām sīkām detaļām - zivīm, putniem, augu lapām, puķēm, stīgām, koraļļiem. S. Moore izstādi, kas apskatāma līdz 13. jūnijam, veidojusi kā ļoti krāsainu, kompleksu, detalizētu instalāciju, kuras sīkās papīra detaļas izgrieztas ar šķērēm. Telpā ir arī gaismas, kas paspilgtina papīra krāsas. Lai arī papīrs ir divdimensionāls, Paradīzes dārzs ir telpisks, jo lokšņu kustības veido vidi.
Pati Sabīne arī ir krāsaina. Par augstskolu jautāta, viņa saka, ka joprojām vēl mācoties, jo izglītības ceļš ir «caur rožiem, bakalauru, maģistriem». Zinību pamatā - Mākslas akadēmijas Vizuālās komunikācijas programma. «Tas nozīmē, ka esmu mācījusies domāt konceptuāli un sevi pielietot dažādos medijos,» viņa skaidro. «Es daudz gleznoju, man patīk datorgrafika, nodarbojos ar foto un video. Bet Paradīzes dārzs tapa papīrgriezumā.» Jau kopš bērnības Sabīnei ļoti paticis darboties ar šķērēm. «Formu es griežu intuitīvi, neko pirms tam nezīmēju. Viss atkarīgs no tā, kāda papīra lapa man ir rokās. Papīrs jau pats pasaka priekšā,» viņa skaidro. «Negribas būt klišejās.» Un varbūt tāpēc Paradīzes dārzā grūti atrast taureni, jo tas «kaut kur ir, bet - pelēks». Dažas papīrgriezumu formas ir līdzīgas Anrī Matisa idejām.
Bet pirmsākums šai tehnikai Sabīnes radošumā meklējams pirms sešiem gadiem, kad viņa no līmplēves izgrieza dīvainus putnus, zvēriņus un līmēja uz māju sienām gan Rīgas ielās, gan citās Latvijas pilsētās, arī Helsinkos, Berlīnē, Brēmenē, Stokholmā, Parīzē un Londonā, kur vien gadījās aizceļot. «Ja kādam nepatīk, uzlīmes var noņemt, bet vispār jau ielu mākslu uztver ar sapratni,» stāsta Sabīne. Reiz gan viena tantiņa esot kliegusi, lai nelīmējot tās reklāmas.
Tā pati papīra griezuma tehnika pielietota, arī veidojot Bikibuka sērijas grāmatiņu ar Maijas Līdumas dzejoli Darbiņi sajūk. «Vispār sarežģīts dzejolis, kur galvenais bija vārdu spēle,» atceras Sabīne. Viņa zīmējusi arī komiksus žurnālam kuš!.
Sabīne turpina griezt papīru, zīmēt un gleznot. Top divas dažādas izstādes Rīgā. Viena no tām - grāmatu veikalā Bolderāja, kas atvērts Avotu ielā. Savukārt Baltajā naktī septembrī Arhitektūras muzejā būs instalācija par arhitektūras bērnišķīgo pusi. Ja papīrgriešanā izpaužas bērnišķīgums, tad, izrādās, Sabīnei ir vēl citi, nopietnāki projekti. «Biju laukos Kārļos, kur centos ierakstīt kaut ko jaunu mūzikā. Man ir eksperimentālais mūzikas projekts Waterflower (Ūdenspuķe), ierakstu vides skaņas, montēju tās, dziedu, spēlēju klavieres.»