Parīziešus uzpērk ar egli
Francijas prezidents Fransuā Olands 25. novembrī paziņoja, ka «uz nenoteiktu laiku» atceļ šogad paredzēto pirmā kuģa - Vladivostoka - piegādi Krievijai, jo to neatļaujot pašreizējā situācija Austrumukrainā, kur plašas teritorijas kontrolē bruņoti Maskavas atbalstīti separātisti. 2011. gadā parakstītais līgums 1,2 miljardu eiro vērtībā paredz, ka otrs kuģis, kas nokristīts par Sevastopoli (par godu ostas pilsētai Krievijas anektētajā Krimas pussalā), jāpiegādā nākamgad.
Tūlīt pēc Parīzes lēmuma paziņošanas Maskava brīdināja Franciju par «nopietnām sekām», ja vienošanās netiks pildīta, pat tika izteikts ierosinājums aizliegt franču vīna importu līdz brīdim, kad Krievija saņems kuģus. Tomēr jau pēc dažām dienām Krievija samiernieciski paziņoja, ka pagaidām «pacietīgi nogaidīs» ar sankciju piemērošanu Francijai.
Kremļa galvenā propagandista Dmitrija Kiseļova vadītās informācijas aģentūras Rossija segodņa paspārnē esošais «ziņu» dienests Sputnik aprēķinājis, ko Francija varētu iegādāties par naudu, pārdodot Mistral kuģus, - 300 miljonu bagešu, 1,7 miljonus jaunākā modeļa iPhone telefonu, deviņas tonnas zosu aknu pastētes (foie gras), 90 tūkstošu automašīnu Renault Clio 4, septiņas apmaksātas atvaļinājuma dienas visiem nodarbinātajiem Francijas iedzīvotājiem vai astoņus miljardus kubikmetru Krievijas dabasgāzes, kas ir 93% no dabasgāzes, ko Krievija 2013. gadā piegādāja Francijai.
Tikai divas dienas pēc Francijas paziņojuma par Mistral darījuma atlikšanu pie pasaulslavenās Parīzes Dievmātes katedrāles iededza Ziemassvētku egli, kas ir Krievijas dāvinājums Francijas galvaspilsētas iedzīvotājiem, kuri «paši nespējot savākt naudu svarīgā svētku atribūta uzstādīšanai».
25 metrus augstās egles, kuras nogādāšana uz Parīzi izmaksāja 80 tūkstošu eiro, atklāšanā piedalījās Krievijas vēstnieks Francijā Aleksandrs Orlovs, kurš to nodēvēja par «miera simbolu». «Ar šo žestu vēlamies parādīt, ka, lai arī ir centieni izolēt Krieviju, draudzība starp mūsu valstīm ir tik spēcīga un dziļa, ka nekāda politika to nespēs iznīcināt,» diplomātu citē The Guardian. Krievijas vēstniecības darbinieks Igors Tkačs, kurš organizēja egles atvešanu, piebilda, ka koks esot «brīnišķīgs simbols kristiešu vienotībai, brālībai un sapratnei».
Krievi aizdod Lepenai
Francijā redzamākā Mistral darījuma aizstāve ir galēji labējās partijas Nacionālā fronte (FN) līdere Marina Lepena, kurai ir siltas personīgās attiecības ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu. Viņa pašlaik ir populārākā politiķe Francijā un tiek minēta kā galvenā pretendente uz uzvaru 2017. gada prezidenta vēlēšanās.
Nesen atklātībā nāca fakts, ka Maskavas banka Pervij češsko-rossijskij bank aizdevusi FN deviņus miljonus eiro, kas esot nepieciešami partijas kampaņai pirms 2017. gada parlamenta vēlēšanām. Francijas likumi neatļauj politiķiem saņemt finansējumu no ārvalstīm, bet neaizliedz partijām aizņemties naudu ārzemju bankās.
Eiroskeptiskā un pret migrantiem noskaņotā politiskā spēka vadība apgalvo, ka bijusi spiesta vērsties pie krievu bankas. «Francijas un Eiropas bankas atteicās aizdot mums kaut centu,» FN finanšu pārvaldnieks Valerāns de Senžists pirms dažām nedēļām sacīja intervijā radiostacijai France Info, piebilstot, ka partijai nepieciešami ap 40 miljoniem eiro, lai segtu izdevumus pirms 2017. gada parlamenta vēlēšanām. «Mēs būtu devuši priekšroku aizdevumam no franču vai eiropiešu bankas.»
M. Lepena, kura vēlas Francijas izstāšanos no NATO un militāras alianses izveidošanu ar Krieviju, Eiropas publiskajā telpā izskanējušās apsūdzības, ka Kremlis cenšas ietekmēt FN, nodēvējusi par «smieklīgām, cietsirdīgām un uzbrūkošām».
Tomēr analītiķi uzskata, ka FN darījums ar mazpazīstamo Krievijas banku dod iespēju Kremlim nostiprināt attiecības ar M. Lepenas vadīto partiju, kas nākotnē var noderēt par Maskavas ietekmes instrumentu. «Tam nebūs tūlītēja efekta, bet ilgtermiņā Krievija var izmantot partiju, lai ietekmētu politisko lēmumu pieņemšanu Eiropā,» Maskavas Valsts starptautisko attiecību institūta Eiropas integrācijas fakultātes profesors Aleksandrs Tevdojs-Burmuli sacīja izdevumam The Moscow Times.
Kritizē Baltijas valstis
Kopš Krievijas militārā iebrukuma Ukrainā šī gada sākumā Francijas sociālistu valdība Mistral darījuma dēļ bijusi pakļauta spiedienam gan no pārdošanas atbalstītāju (pašu mājās), gan pretinieku (ASV, Vācija, Polija un Baltijas valstis) puses.
Francijas prezidenta F. Olanda reitings ir rekordzems, tādēļ politiskie pretinieki izmanto Mistral kuģus, lai vēl vairāk «nospiestu uz ceļgaliem» Elizejas pils saimnieku. Viņa priekštecis - konservatīvais Nikolā Sarkozī - kritizējis lēmumu atlikt karakuģu piegādi Krievijai. «Francijai ir jātur vārds un jāpilda vienošanās nosacījumi,» eksprezidents, kurš pirms trīs gadiem parakstīja līgumu par Mistral pārdošanu, sacīja laikrakstam Le Figaro. Viņš esot pārsteigts, ka laikā, kad pasauli apdraud radikālā islāma kustība Islāma valsts, Rietumi «rada apstākļus jaunam aukstajam karam».
Arī Francijas iedzīvotāji uzskata, ka Parīzei ir jāpārdod kuģi. Le Figaro un žurnāla Le Point organizētā interneta aptaujā, kurā bija jāatbild uz jautājumu «Vai Francijai jāpiegādā Mistral Krievijai?», ar «jā» atbildējuši 78% aptaujāto Le Figaro lasītāju un 83% Le Point lasītāju.
Franču medijos asi kritizē Eiropas valstis, kuras visskaļāk iestājas pret Mistral pārdošanu Krievijai. «Vācija pieprasa Francijai analizēt darījumus, bet pati ir iestrēgusi enerģētiskajā atkarībā no Krievijas. Kā krievi varētu norēķināties par kuģiem, ja nebūtu eiro, kas iegūti no vāciešiem par gāzi?» rakstā Le Figaro jautā Eiroparlamenta deputāts Filips Žuvēns.
Viņš uzskata, ka liekulīgas ir arī Polija, Somija un Baltijas valstis: «Tās, tāpat kā Vācija, no krieviem pērk gāzi, jo nespēj radīt apstākļus enerģētiskajai neatkarībai. Baltieši un poļi piesauc Eiropas solidaritāti aizsardzībā, bet paši nav iegādājušies nevienu Eiropā ražotu iznīcinātāju.»