Sarunā ar Dienu A. Mejere atklāj, ka neizdegt palīdzot kolektīvs un gandarījums par paveikto, «kad redzu, ka pieņēmu pareizus lēmumus, satieku bērnus, kam dzīve mainījusies uz labo pusi». «Protams, sabiedrības attieksme rada grūtības, jo nereti paķer virspusējus secinājumus. Pagājušajā gadā mans vārds bieži izskanēja ne no labākās puses, it kā es pieļaujot bērna dzīvošanu ģimenē, kurā pastāv seksuāla vardarbība. Taču jāsaprot, ka bieži nepatiesu informāciju izplata nelīdzsvaroti cilvēki, atriebīgi radinieki un tas, ka viņi saceļ lielu troksni, nenozīmē, ka teiktais atbilst patiesībai,» akcentē A. Mejere.
Likvidē aizstāvju centru
Vairākkārt liels troksnis celts saistībā ar Rīgas bāriņtiesas (RB) darbībām - tās pārraudzībā atrodas liela daļa Latvijas bērnu, taču iestādes vadītāja Aivara Krasnogolova Dienai atklātie dati liecina, ka apstrīdēts tiekot vien pusprocents no pieņemtajiem lēmumiem. Tā, piemēram, no pērn RB kopumā pieņemtajiem 3500 lēmumiem pārsūdzēti vien sešpadsmit, no tiem ar tiesas spriedumu atcelti četri. Izpētot skandalozākos ar RB saistītos gadījumus, secināms, ka pati iestādes vadība savas iespējamās kļūdas atzīst nelabprāt un lēmumus atcelt nesteidz. Atsevišķos gadījumos iejaukušies pat Saeimas deputāti, piemēram, aizvadītajā vasarā, kad RB uz, iespējams, melīga ziņojuma pamata, iepriekš pilnvērtīgi neizpētot apstākļus, atņēma divus bērnus Inesei Gertmanei. Šādi gadījumi ilustrē bāriņtiesu lielo varu un apstiprina patvaļīgas rīcības iespējamību.
Uz šaubīgo situāciju bērnu tiesību aizsardzības jomā Rīgā met ēnu vēl kāds fakts - viens no pirmajiem galvaspilsētas mēra Nila Ušakova (Saskaņa) lēmumiem īsi pēc stāšanās amatā 2009. gadā bija Rīgas Bērnu tiesību aizsardzības centra likvidācija, lai arī iestāde atšķirībā no bāriņtiesas bija iemantojusi labu reputāciju un iedzīvotāju uzticību. Centra ilggadējais direktors Jānis Gulbis Dienai jau iepriekš pauda viedokli, ka lēmums par centra likvidāciju bijis politisks. Neoficiāli izskanēja informācija, ka centra vadība maisījusies pa kājām tiem, kuri ieinteresēti palielināt juridiski brīvo, adopcijā uz ārzemēm viegli nododamo bērnu skaitu. Savukārt Rīgas domes vadība kā galveno iemeslu minēja «pašvaldības administratīvās struktūras optimizēšanu un resursu efektīvu izmantošanu». Interesanti, ka tieši A. Krasnogolovu RD iecēla par centra likvidācijas komisijas priekšsēdētāju, kas norāda uz ciešu sadarbību starp pašvaldības un bāriņtiesas vadību.
Bez kļūdu sekām
Lai gan A. Krasnogolovs amatā nonāca gadu pirms N. Ušakova, viņa noturēšanās krēslā vairāku gadu garumā apliecinot «kalpošanu augstākajam līmenim», kā Dienai norāda kāds RD opozīcijas deputāts, kurš vēlējās palikt anonīms: «Visu domes struktūrvienību vadībā ir mēra ielikteņi, un bāriņtiesa nav izņēmums. Tas ir kaut kas neaizskarams, tāpēc, jūtot politisku aizmuguri, bāriņtiesa var rīkoties, kā tai ienāk prātā, jo zina, ka nopietnu seku nebūs.» Diena jau iepriekš vēstīja, ka kāda rīdziniece vaino A. Krasnogolovu kukuļa pieprasīšanā, un neoficiāli zināms, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā nopratinātas iesaistītās personas, taču krimināllieta nav ierosināta.
Pats A. Krasnogolovs negatīvo attieksmi pret RB saista ar to, ka tā lemj par emocionāli sarežģītām lietām, par kurām katram esot viedoklis, taču bāriņtiesa vērtējot, «nevis kas būtu labāk vecākiem, bet bērnam». Viņš atzīst, ka bāriņtiesas darbinieki regulāri saņemot izrēķināšanās draudus un tas līdzās ar atbildību, viņaprāt, nesamērojamajam atalgojumam esot viens no iemesliem samērā lielajai kadru mainībai - ik gadu tā sasniedzot 20 procentu. Kā pašam izdodas neizdegt, daudzus gadus strādājot tik atbildīgā amatā? «Nevaru teikt, ka neizdegu. Man ir ļoti laba komanda - nodaļu vadītāji, kuri mani uztur labā sajūtā. Jāiet uz priekšu, un kādam šis darbs jādara.»
Psihoterapeite asociētā profesore Gunta Ancāne norāda, ka bāriņtiesas vadīšana ir emocionāli iznīcinošs darbs, turklāt slogu pastiprinot sabiedrības nosodījums un personiski apvainojumi, kas varot atstāt negatīvu ietekmi uz pieņemamo lēmumu kvalitāti: «Bāriņtiesu darbinieki ir tie, kam būtu vajadzīgas psihoterapeitu atbalsta grupas. Tikai psihiski vesels cilvēks šāda veida darbu var darīt ilgstoši un nekļūt cinisks, neiejūtīgs. Daudz atkarīgs arī no personības spēka, brieduma pakāpes.»