Imitē uzbrukumu ASV
Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu šonedēļ paziņoja, ka krievu tālās darbības bumbvedēji veiks regulārus patruļlidojumus virs Arktikas, Meksikas līča un Karību jūras. «Pašreizējā situācijā mums ir jāsaglabā militārā klātbūtne Atlantijas okeāna rietumos un Klusā okeāna austrumos,» ministru citē telekanāls CNN.
Arī aukstā kara laikā krievu stratēģiskie bumbvedēji, kurus var aprīkot ar atomieročiem, bieži patrulēja virs Atlantijas un Klusā okeāna, tomēr tie nekad neesot lidinājušies virs Meksikas līča, ziņu aģentūrai AP sacījusi vārdā neminēta augsta ASV militārpersona.
ASV Aizsardzības departaments Krievijas paziņojumus neuzskata par provokāciju, jo ikvienas valsts militārajām lidmašīnām un kuģiem esot tiesības uzturēties starptautiskajā gaisa telpā un ūdeņos. Tomēr šādi manevri esot jāveic droši un atbilstoši starptautiskajiem standartiem.
Kopš marta, kad Krievija anektēja Ukrainai piederošo Krimu, krievu militāro lidmašīnu aktivitātes strauji pieaugušas virs Baltijas jūras, Melnās jūras un Ziemeļjūras. Tomēr tās notikušas arī ārpus Eiropas. Londonas domnīca European Leadership Network pirmdien publicēja ziņojumu, kurā minēts, ka septembrī Krievijas bumbvedēji Labradoras jūrā netālu no Kanādas teritoriālajiem ūdeņiem imitējuši spārnoto raķešu uzbrukumu ASV.
Arī Krievijas karakuģiem paredzēts doties patruļās pa visu pasauli. Maskava runā ar Alžīriju, Kipru, Nikaragvu, Venecuēlu, Kubu, Vjetnamu, Singapūru un Šeišelām par šo valstu ostu izmantošanu Krievijas kuģu remontam un apgādei. Krievi arī vēlas, lai dažas no valstīm atļautu izmantot gaisa spēku bāzes stratēģisko bumbvedēju uztankošanai.
Austrālijas bruņotie spēki paziņojuši, ka valsts teritoriālo ūdeņu virzienā dodas četri Krievijas karakuģi, kuri gan atrodas starptautiskajos ūdeņos uz ziemeļiem no Austrālijas piekrastes. Analītiķi ir pārliecināti, ka tas ir saistīts ar nedēļas nogalē Austrālijas pilsētā Brisbenā notiekošo G20 samitu, kuru apmeklēs arī Krievijas prezidents Vladimirs Putins.
Militarizēs Krimu
S. Šoigu paziņojis, ka līdz 2021. gadam Krimā jāizveido «pilnvērtīgs un pašpietiekams» karaspēka grupējums, kas ietilps Krievijas Dienvidu kara apgabalā. «Militāri politiskā situācija dienvidrietumu virzienā joprojām ir sarežģīta. Lielā mērā tas saistīts ar situāciju Ukrainā, NATO naidīgo noskaņojumu pret Krieviju un ārvalstu militārās klātbūtnes palielināšanos mūsu robežu tuvumā,» paskaidroja S. Šoigu.
Viņš piebilda, ka jaunajam karaspēka grupējumam būs jābūt spējīgam «nodrošināt valsts un sabiedroto militāro drošību». Ministrs nekonkretizēja, kā tieši tiks aizsargāta Krievijas dienvidu robeža.
Militārais eksperts Aleksandrs Golcs laikrakstam RBK sacīja, ka S. Šoigu paziņojumi ir «politisks signāls». «Tā ir atbilde uz Krievijas vadības slimīgi uztvertajām NATO karakuģu regulārajām kaujas dežūrām Melnajā jūrā,» domā A. Golcs. Viņaprāt, pussalas militārā nozīme ir pārvērtēta: «Pat ja Ukraina iestātos NATO, neviens nesāktu trešo pasaules karu Krimas dēļ, bet Ukraina sava ģeogrāfiskā novietojuma dēļ patstāvīgi nespētu veikt sauszemes operāciju pussalā.»
NATO un ASV šonedēļ apsūdzējušas Krieviju Austrumukrainas pamiera līguma pārkāpšanā, jo promaskavisko separātistu kontrolētajās teritorijās esot ievesti krievu karavīri un bruņutehnika. Krievija, kā ierasts, šādus apgalvojumus noraidījusi, paziņojot, ka «tam nav un nekad nav bijuši pierādījumi».