Opozicionāri apgalvo, ka vēlēšanu rezultātu viltošana notikusi tādā apmērā, ka varas partijas Vienotā Krievija (VK) patiesās sekmes ir uz pusi sliktākas, nekā ziņo oficiālās iestādes. Arī ASV paudušas bažas, ka vēlēšanas Krievijā nav bijušas nedz brīvas, nedz godīgas.
Garantēs pilsoņu drošību
Pirmdienas pievakarē Maskavas centrā sapulcējās aptuveni astoņi tūkstoši cilvēku, kuri izsauca dažādus varai neglaimojošus saukļus, piemēram, «Kauns, kauns, kauns» un «Krievija bez Putina». Šis mītiņš ir ievērojams ne tikai ar pārsteidzoši lielu dalībnieku skaitu, bet galvenokārt ar to, ka vairums protestētāju bija jauni un izglītoti cilvēki.
Šī pārsvarā miermīlīgā demonstrācija, kā ierasts Krievijā, beidzās ar iekšlietu karaspēka specvienības OMON vīru ierašanos un mēģinājumiem pārtraukt pulcēšanos. Sākās grūstīšanās, kuras laikā aizturēti aptuveni 300 cilvēku. Pēc demonstrācijas organizatoru vienošanās ar likumsargiem tika pārtraukti aresti, un pūlis pamazām izklīda. Līdzīgā demonstrācijā valsts otrā lielākajā pilsētā Sanktpēterburgā aizturēti vairāk nekā simts cilvēku.
Cilvēku izgaiņāšana nenotika otrdien netālu no Sarkanā laukuma, kur pulcējās daži tūkstoši VK atbalstītāju.
Tajā pašā laikā daudzviet Maskavā parādījās militārās kravas automašīnas, kas galvaspilsētā bija atgādājušas iekšlietu karaspēka karavīrus. Līdzīgas karaspēka aktivitātes novērotas arī Sanktpēterburgā.
Krievijas Iekšlietu ministrija paziņoja, ka tas tiekot darīts, lai «garantētu pilsoņu drošību». Savukārt Krievijas premjerministra Vladimira Putina preses sekretārs Dmitrijs Peskovs sacīja, ka «tie, kas rīko nesankcionētas demonstrācijas, ir jāaptur piemērotākajā veidā».
Bet pats V. Putins paziņoja, ka pēc 4. martā paredzētajām Krievijas prezidenta vēlēšanām, kurās viņam paredz drošu uzvaru, valdības sastāvā notikšot izmaiņas. Viņš arī mēģināšot pielāgoties sabiedrības prasībām pēc valsts modernizācijas, raksta Reuters.
Makeins brīdina Putinu
Oficiālie Valsts domes vēlēšanu rezultāti liecina, ka par VK tajās balsojuši gandrīz 50% vēlētāju, tomēr opozīcijas aktīvisti un neatkarīgās organizācijas šos skaitļus apšauba. Viņuprāt, patiesais atbalsts varas partijai nav bijis lielāks par 25-27%.
Laikraksta Vedomosti rīcībā nonākuši balsošanas protokoli no vairākiem Maskavas vēlēšanu iecirkņiem. Šie dokumenti parāda, ka VK nav saņēmusi vairāk par 25% balsu, tomēr Maskavas vēlēšanu komiteja apgalvo, ka par V. Putina partiju nobalsojuši 46,5%.
Vērīgākajiem vēlēšanu rezultātu analizētājiem aizdomīgi likušies rezultāti no iecirkņiem, kas bijuši ierīkoti Maskavas slimnīcās, bērnunamos, psihiatriskajās klīnikās un pansionātos. Vairumā no tiem par VK nobalsojuši vairāk nekā 90%.
Daži vēlētāji atklājuši, ka viņu nodotās balsis nav pieskaitītas. Piemēram, kāds maskavietis nobalsojis par liberālo partiju Jabloko, bet vēlēšanu komitejas mājaslapā uzrādījies, ka viņa vēlēšanu iecirknī par Jabloko nav atdota neviena balss.
Asu kritiku par Krievijas vēlēšanu negodīgo norisi izteikusi arī ASV valsts sekretāre Hilarija Klintone. «Krievijas vēlētāji ir pelnījuši pilnu izmeklēšanu par krāpšanos un manipulācijām vēlēšanu laikā,» paziņoja H. Klintone.
Bet ietekmīgais amerikāņu senators no republikāņu partijas Džons Makeins savā mikrobloga Twitter profilā brīdinājis V. Putinu par milzu protestiem Krievijā. «Dārgais Vlad [V. Putins], arābu pavasaris tuvojas tavai apkaimei,» rakstīja Dž. Makeins.