Reuters korespondenti atzīmē, ka viņu savāktie materiāli ļauj apšaubīt Maskavas paziņojumus, ka Krievija nesūta savus karavīrus karot Ukrainā un ka tur darbojas tikai brīvprātīgie no Krievijas.
Viens no cilvēkiem, kurš atvaļinājies no Krievijas armijas pēc atgriešanās no Ukrainas, pastāstījis, ka dienējis Krievijas Kantemirovkas tanku divīzijā (4. gvardes divīzija, 19612. karaspēka daļa): «Pēc tam kad šķērsojām robežu, apakšpulkvedis pateica, ka nogādās mūs cietumā, ja nepildīsim viņa pavēles. Taču daži karavīri atteicās palikt Ukrainā. Divi no dienesta biedriem atteicās, vēlāk izrādījās, ka viņi ir vienkārši atvaļinājušies. Apakšpulkvedis lādējās, ka panākšot viņu tiesāšanu, taču beigās nekas tāds nenotika.»
Krievijas karavīri, kuri runāja ar Reuters un cilvēktiesību aizstāvības organizāciju pārstāvjiem, ir stāstījuši par savām bailēm karot Ukrainas teritorijā. Viņi ir arī teikuši, ka ir vīlušies tajā, kā cilvēki viņus uztver pēc atgriešanās dzimtajā pilsētā.
Reuters izvaicātais tankists stāsta: «Pēc atgriešanās karaspēka daļā mums solīja, ka ikvienam iedos atvaļinājumu un piešķirs medaļas, taču piemaksas, kas Krievijas armijā mums pienākas par piedalīšanos karadarbībā, mums neizmaksāja. Mēs, visi 14 cilvēki, nolēmām atvaļināties.»
Jautāts, vai viņš atgrieztos Ukrainā vēlreiz, Reuters avots saka: «Nē. Kāpēc lai es to darītu? Tas nav mūsu karš. Lūk, ja mūsu karavīri tur atrastos oficiāli, tā būtu cita lieta.»
Karavīrs apliecinājis, ka viņu karot uz Ukrainu nosūtījuši pagājušā gada vasarā. Viņš atgriezies Krievijā septembrī, kad Minskā sākušās pirmās sarunas par pamieru. Viņš arī pastāstījis, ka viņa ekipāža vadījusi Krievijas armijas moderno tanku T-72B3.
Krievijas Aizsardzības ministrijas pārstāvji ir atteikušies komentēt informāciju.