Visi tirdziņu organizētāji apgalvo, ka, izvēloties, kam iznomāt tirdzniecības vietu, priekšroku dod vietējiem amatniekiem. Tirdzniecības vietu cena esot komercnoslēpums, arī uzrunātie pārdevēji mulst, nosaucot izmaksu un peļņas ciparus, bet visi ir vienisprātis, ka iepriekšējos gadus vislielāko peļņu nesuši tūristi no Krievijas, tomēr arī citu valstu ceļotāji gan iepriekš, gan šogad iepērkas visai intensīvi.
Tirgotāji un izklaides
«Tirdzniecības vietu cenas noteikšanai tiek ņemti vērā dažādi faktori, piemērām, vai tirgotāji ir ilggadēji mūsu sadarbības partneri, vai tirdzniecība saistīta ar labdarību, - tāpēc cenas ir atšķirīgas,» stāsta Agate Kreicberga, Esplanādes Ziemassvētku tirdziņa rīkotāja. Tajā izvietotas 25 pastāvīgas tirdzniecības vietas, bet iespējams izvietot arī papildu tirdzniecības vietas. Notiekot arī dažādu preču, piemēram, grāmatu, prezentācijas. «Tirdzniecības organizēšana ir tikai daļa no visa Ziemassvētku tirdziņa pasākuma. Rīdziniekiem un viesiem tiek piedāvāta plaša kultūras un izklaides programma. Jau ilgi sadarbojamies ar Trušu karalisti, kas tirdziņā bērnus priecē ar trušu klātbūtni,» apgalvo A. Kreicberga. Kā novēroja Diena, darbdienas pēcpusdienā Esplanādē liela rosība nenotiek, dažās tirgotāju mājiņās nemaz nemana pārdevēju, citviet pārdevējas sildās pie tējas un pļāpā.
Bīriņu zemnieku saimniecības Gundegas stendā pārdevēja Līvija stāsta, ka sestdienās un svētdienās tirgošana kļūst raitāka: «Tirgojam saldumus no dažādām ogām, ir sīrupi, kaltētas ogas un augļi, ko paši audzējam, pārstrādājam. Bijām šeit pērn arī. Mūsu produktus visvairāk pērk vietējie. No Krievijas atbraukušajiem tūristiem arī patīk mūsu produkcija, bet rietumvalstu ciemiņi ir bailīgi.» Pērn tūristi no Krievijas bijuši lielākie peļņas nesēji, turklāt viņiem raksturīgi iepirkties ar vērienu. Pārdevēja prognozē, ka no pērnā krievu tūristu skaita šogad ieradīsies vien kādi 20%, un ietirgot viņa prognozē uz pusi mazāku summu nekā pagājušajā gadā.
Pērn tērēja latus
Skeptiska par peļņu ir arī dzintara rotu un suvenīru tirgotāja Liene Priede. Ar šādu produktu klāstu nelielajā tirdziņā viņa nav vienīgā, tāpēc darbojas arī konkurences faktors. Pircēji izvēloties dažādas rotas, taču dominē pirkumi vērtībā līdz desmit eiro, kaut gan produkcijas cenas ir daudzveidīgas - no diviem līdz pat 300 eiro. Dzintara izstrādājumi esot dažādu Latvijas amatnieku darināti, šis tas no Kaļiņingradas.
L. Priede atklāj, ka pērn, Latvijai pārejot uz eiro, cilvēki centušies iztērēt latus, un tas bijis pluss peļņas iespējām. Šogad pircēji biežāk prasot atlaides. «Tirdziņš jau tāpēc ir, lai kaulētos,» atzīst pārdevēja. Neesot prognozējams, cik izdosies ietirgot, jo esot dienas, kas paiet pilnīgi pa nullēm, savukārt citreiz iespējams pārdot preci par vairāk nekā 200 eiro. Tirdziņa organizatori summu par tirgus vietu neatklāj, taču pārdevēji lēš, ka tā esot virs 900 eiro par 40 tirgošanās dienām. Līdzīga summa bijusi jāmaksā arī pērn.
450 eiro par 45 dienām
Līvu laukuma Ziemassvētku tirdziņa projekta vadītāja Iveta Ungure gan neslēpj - viens tirgotājs par savu vietu maksājot 450 eiro par 45 tirdziņa dienām, kas parasti ir no Pirmās Adventes līdz 11. janvārim. I. Ungure tirdziņu organizē jau trešo gadu un novērojusi, ka tirgotāju interese nemainās. Tirdziņā ir 27 tirgotāju vietas, visi esot vietējie, izņemot divus lietuviešu uzņēmējus. «Priekšroku dodam pašmāju amatnieku rokdarbiem, kas pielāgoti Ziemassvētku tematikai. Rūpnieciski ražotu masu produkciju te neredzēt. Tirdziņā ir arī karstvīns un našķi. Pārsvarā darbojas pastāvīgie tirgotāji, kas ar mums sadarbojas jau vairākas sezonas,» atklāj I. Ungure un kā konkurentus min nevis pārējos Ziemassvētku tirdziņus, bet gan lielveikalus, kas rīko tematiskus rokdarbnieku tirdziņus.
Lina izstrādājumu un adījumu stenda pārdevēja Tatjana atzīst - tirdziņi vairāk vilina ārzemniekus, ne vietējos. Arī lielāko peļņu nesot ārzemnieki, kuri nevilcinoties izdot 100 eiro, piemēram, par adījumiem. Vietējie reti kad izvēloties tik dārgas dāvanas. Brīvdienās pagaidām neizdodoties ietirgot vairāk par 300 eiro dienā, darbdienās esot prieks, ja var pārdot preci kaut par 150 eiro. Tomēr Tatjana atzīst - te tirgoties atmaksājas.
Vilina oriģinalitāte
«Doma laukuma Ziemsvētku tirdziņš ir gan tirgotāju, gan pircēju iecienīts. Mēs varam izvēlēties, kam iznomāt tirdzniecības vietu. Daudz ir pastāvīgo tirgotāju, kas šeit sastopami jau vairākus gadus, bet, izskatot iespējas, ap 30% ir jaunpienācēju. Gribam, lai pircējs katru gadu atrod ko nebijušu, arī pastāvīgajiem tirgotājiem iesakām produkcijas klāstā ieviest novitātes,» stāsta Ingūna Vucena, Doma laukuma tirdziņa izpilddirektore.
Pirmo gadu Doma laukumā tirgojas Ilze, piedāvājot trīs amatnieku darinājumus. Ilze atklāj, ka veicas labi, kaut par kopējo sezonas ienesīgumu spriest pāragri. Pagaidām iepirkties nākot galvenokārt tūristi, kuri iecienījuši filca un tamborētos zvēriņus, kā arī lina somiņas un attīstošās rotaļlietas bērniem. Arī svecēm esot labs noiets. Savukārt vietējie pērk latviskās spēka zīmes, kas izgatavotas no sasmalcinātiem papīra latiem - kā piemiņa par naudu, kura Latvijā reiz bijusi. Produkcijas cenas ir daudzveidīgas - no pāris līdz dažiem desmitiem eiro.
Cik jāmaksā par tirdzniecības vietu, I. Vucena neatklāj, vien uzsver, ka amatniekiem cenas esot mazākas nekā, piemēram, karstvīna tirgotājiem. Aptaujātie tirgotāji Dienai stāsta - summa esot ap 1000 eiro par guļbaļķu namiņu par periodu no 1. decembra līdz 9. janvārim. Šajā summā ietilpst arī maksa par apsardzi un elektrību.
Tirdziņā lielākā daļa tirgotāju esot latviešu amatnieki un mājražotāji, izņemot četrus pārdevējus no Lietuvas. «Krievijas tūristu skaita kritums tirdziņa ienākumus īpaši neietekmēs. Citus gadus brauca tūrisma firmu organizētas grupas, savukārt šogad vērojami individuālie ceļotāji. Rietumu tūristu skaits nav mainījies. Nedēļas nogalēs, kad notiek koncerti, tirdziņā pulcējas daudz Latvijas iedzīvotāju,» apgalvo I. Vucena.
Teiktajam piekrīt Zelta zaptes stenda īpašniece Akvelīna Liepiņa, kura pārstāv ģimenes uzņēmumu, kas Doma laukumā tirgojas jau ceturto Ziemsvētku sezonu. «Tirdzniecība ir gandrīz tāda pati kā jebkuru citu gadu, nejūtam pārmaiņas. Nāk vietējie, nāk tūristi - kā pie Bābeles, dažkārt nemaz nezini, kurā valodā lai runā,» smejas A. Liepiņa. Esot jūtams skandināvu pieplūdums, arī vācu tūristu netrūkstot. Dienā vidēji varot ietirgot 200 eiro, bet peļņa, tuvojoties Ziemassvētkiem un gadumijai, augšot, pēc iepriekšējās pieredzes spriež pārdevēja.