Piekauj demonstrantus
Spriedze Krimā saasinājusies, kopš Autonomās Republikas parlaments pagājušajā nedēļā atbalstīja pussalas pievienošanu Krievijai. Svētdien Krimas ostas pilsētā Sevastopolē prokrieviski noskaņoti aktīvisti piekāva Kijevas valdības atbalstošos demonstrantus.
Kā ziņoja raidsabiedrība BBC, vardarbība izcēlās, kad prokrieviski noskaņotie aktīvisti uzbruka cilvēku grupai, kas apsargāja mītiņu par godu Ukrainas dzejnieka Tarasa Ševčenko 200. dzimšanas dienai. Uzbrucēji lika lietā ne vien dūres, bet arī pātagas.
Protesti notika arī Simferopolē. «Viņi nedrīkst sagrābt Krimu, tā ir okupācija,» ziņu aģentūrai AFP sacīja 46 gadus vecais Svjatoslavs Reguševskis, kurš kopā ar savu divgadīgo dēlu piedalījās demonstrācijā.
Vienlaikus pilsētā notika arī akcija Krievijas atbalstam, un tajā pulcējās desmit reižu vairāk cilvēku. «Mēs vairs negribam būt šie ukraiņu fašisti,» sacīja 60 gadu vecā Olga. Akcijā sanākušie sauca «Krievija!» un turēja plakātus ar uzrakstiem «Krima nav Ukraina», «Kopā ar Krieviju miers Krimā».
Krievija Krimai sola naudu
Par godu ukraiņu varoņa T. Ševčenko piemiņai vērienīgs pasākums notika arī Ukrainas galvaspilsētā Kijevā. Uzrunājot sanākušos, pagaidu premjerministrs Arsēnijs Jaceņuks solīja, ka neatdos Maskavai «ne centimetru» ukraiņu zemes.
A. Jaceņuks šonedēļ dosies vizītē uz ASV, lai pārrunātu ar amerikāņu amatpersonām Ukrainā notiekošo.
Svētdien Krievijas prezidents Vladimirs Putins telefonsarunā ar Vācijas kancleri Angelu Merkeli un Lielbritānijas premjerministru Deividu Kameronu aizstāvēja Krimas tiesības rīkot referendumu. Sarunā V. Putins uzsvēra, ka «Krimas leģitīmās varas spertie soļi nepārkāpj starptautiskos likumus un ir nepieciešami, lai aizsargātu pussalas iedzīvotāju leģitīmās intereses», citēja Reuters.
V. Putins pagājušajā nedēļā uzsvēra, ka viņam esot tiesības Krimā aizstāvēt Krievijas un Ukrainas krievvalodīgo iedzīvotāju intereses. Krimas prokrieviski noskaņotā vara 16. martā plāno referendumu par pievienošanos Krievijai. Krimas teritorija faktiski atrodas Krievijas spēku kontrolē.
Krievija piesolījusi Krimai finansiālu palīdzību aptuveni 40 miljardu rubļu (790 miljonu eiro) apmērā, ja tā atdalīsies no Ukrainas, ziņoja The Voice of Russia.