«Kaut arī vispārējais noziedzības līmenis valstī samazinās, pieaudzis organizēto grupu skaits, ir palielinājusies noziegumu bīstamība, šaujamieroču pielietošanas gadījumu skaits. (..) Tiek sadalīti lieli ārvalstu kredīti, dibinātas jaunas firmas, uzņēmumi, no kuriem melnā pasaule grib paņemt savu daļu.»
Skaļākā 1994. gadā bija tā sauktā Tovanceva lieta. Genadijs Tovancevs tika arestēts 1994. gada 14. janvārī uz aizdomu pamata par naudas izspiešanu. «Sazinoties ar Tovantsev, kāds cilvēks, kurš sevi nosauca par firmas īpašnieku Genadiju Tovancevu, draudēja Dienas darbiniekam, mēģinot novērst informācijas par noguldījumu izmaksas pārtraukšanu publicēšanu,» rakstīja Diena. Kad nākamajā dienā šī ziņa tika publicēta, Tovancevs kopā ar fonda Drošība prezidentu Ziedoni Čeveru ieradies pie LR ģenerālprokurora Jāņa Skrastiņa un neoficiāli informējis, ka mafija ar valsts varas rokām cenšas viņu iznīcināt. Kļuva arī zināms, ka Tovancevs pretendē uz pusmiljonu dolāru G-24 kredīta. «Tieši šī lieta pievērsa uzmanību visai īpatnējai G-24 kredītu sadalei. Tam, ka šie kredīti tiek piešķirti, nepārbaudot kredīta ņēmēju finansiālo stāvokli un darbību. Tomēr visinteresantākais pavērsiens šajā lietā bija tad, kad trīs mēnešus pēc atrašanās cietumā G. Tovancevs deva liecības par I. Haritonova noziedzīgo darbību,» rakstīja Diena.
Citas skaļas lietas bija noguldījumu pieņēmēju (Max Holding, Latgalīte u. c.) bankroti, bijušā žurnālista Pāvela Burē reketa draudi, kad viņš ieradās Dienas redakcijā un kā Amstrig pārstāvis piedāvāja «mārketinga» pakalpojumus, bet vēlāk tika arestēts par izspiešanu, Ivana Haritonova arests 28. aprīlī, kam sekoja gan cietumnieku streiks, pieprasot neaiztikt kādreiz cietumos sēdējušus biznesmeņus, gan 360 politiķu un biznesmeņu vēstule, pieprasot Haritonova atbrīvošanu. Skaļa lieta bija arī čečenu «invāzija» (23. jūnijā Rīgā tika aizturēti B. Abdulmuslimovs, A. Ustarhanovs, H. Kilabovs, U. Batukajevs un Š. Džamaldajevs, pret kuriem krimināllietu drīz izbeidza, taču visus izraidīja), Latvbiofarm jeb narkotiku ražošanas lieta, arī 28. oktobrī notikusī smagu noziedznieku bēgšana no cietumiem, pēc kā atkāpās iekšlietu ministrs Ģ. Kristovskis.