Ir vērts atgādināt, ka PSRS sabrukums XX gadsimta 90. gadu sākumā Somijā izraisīja dziļu krīzi, jo šī valsts vairākus gadu desmitus bija pildījusi ekonomiskā un lielā mērā arī politiskā starpnieka funkcijas starp sociālisma bloku un rietumvalstīm. Tobrīd recesija šajā Ziemeļvalstī bija dziļākā kopš XX gadsimta 30. gadiem. Eksporta uz bijušās PSRS valstīm daļa Somijas eksportā nokritās no 25% līdz 3%, valsts iekšzemes kopprodukts samazinājās par 10%, savukārt bezdarba līmenis sasniedza gandrīz 20%. Tāpat strauji kritās Somijas tābrīža nacionālās valūtas - somu markas - vērtība, radot banku un hipotekāro kredītu krīzi, un akciju tirgus vērtība samazinājās par 60%.
Izgudrojumi un inovācijas
Somijas ekonomikai steidzami bija nepieciešams jauns atspēriena punkts, un tāds tika atrasts tā dēvētajā inovāciju jeb zināšanu ekonomikā, kuras būtība ir atklājumu un izgudrojumu veiksmīga izmantošana tautsaimniecībā. Pateicoties inovāciju ekonomikai, Somija jau vairāk nekā desmitgadi atrodas dažādu starptautisko reitingu - gan stratēģisku (valsts konkurētspēja, korupcijas uztvere, uzņēmējdarbības vide un tamlīdzīgi), gan balstītu uz atsevišķiem ar inovācijām saistītiem faktoriem - vadošajās pozīcijās.
Tā 2014. gada Globālajā inovāciju indeksā (Global Inovation Index 2014) Somija ieņem ceturto vietu pasaulē, aģentūras Bloomberg veidotajā pasaules inovatīvāko valstu reitingā (Most Inovative in the World 2014: Countries) - devīto vietu pasaulē. Tieši inovāciju esamība ļauj valsts ekonomikai pārciest tās flagmaņa Nokia faktisko sabrukumu un arī jūtami mazina Ukrainas krīzes dēļ pret Krieviju noteikto sankciju un pretsankciju ietekmi uz tautsaimniecību.
Intelekta spēks
Somijas zināšanu ekonomikas fenomens - stāsts par to, kā valsts spēja kritiskā brīdī mainīt valsts ekonomiskās attīstības vektoru, īsā laika posmā pietuvojoties ekonomisko sasniegumu līderiem, apskatīts daudzos pētījumos. Tradicionāli veiksmes stāsts tiek saistīts ar finansiālu valsts atbalstu, kā arī vairākiem būtiskiem faktoriem, kuru esamību sākotnēji tāpat lielā mērā nodrošina valsts - gan juridiskās bāzes izveidi, gan inovāciju procesa pārvaldes sistēmas, piesaistot privātos investorus, radīšanu, gan sadarbības starp dažādām nozarēm un uzņēmumiem valsts iekšienē un arī aiz Somijas robežām stimulēšanu, gan arī izglītības sistēmas pilnveidošanu.
Ir arī citas, no oficiālajām nedaudz atšķirīgas versijas. Tā nesen ASV veikta pētījuma autori Dens Breznics un Darus Ornstons apgalvo, ka Somijas inovatīvo izrāvienu nodrošinājušas valsts sektora perifērijā esošas struktūras, jo centrālajām iestādēm, kuru rokās ir viss klasisko finanšu instrumentu arsenāls, trūkst elastības - tās var nodrošināt izaugsmi tradicionālajos ekonomikas sektoros, taču nespēj nodrošināt inovāciju ieviešanu. Idejas argumentēšanai tiek izmantots Somijas inovāciju fonda Sitra piemērs. Fonds īsteno tiešas investīcijas tā dēvētajos «startapos» (Start-up uzņēmumos) - digitālās vides projektos ar augstu peļņas potenciālu. Parasti investīcijas notiek apmaiņā pret 15-40% startapu akciju, kuras pēc trim līdz pieciem gadiem tiek pārdotas stratēģiskajiem investoriem.
Starp valsti un konkurenci
Sitra vēsture sākās 1968. gadā, kad fonds tika izveidots kā Somijas valdības struktūrvienība, bet 23 gadus vēlāk tas pārgāja valsts parlamenta pakļautībā. Būtībā eksperimentālajam fondam nebija pieejami ievērojami finanšu resursi vai iespējas izmantot nodokļu atlaides, tādēļ Sitra izvērsa plašu kooperāciju ar privāto sektoru. Tāpat fonds būtībā apsteidza savu laiku, aptuveni ceturto daļu tā rīcībā esošo līdzekļu ieguldot elektronikas nozares attīstībā. Tāpat Sitra vēl XX gadsimta 80. gadu vidū sāka pastiprināti analizēt ASV Silīcija ielejas pieredzi, piemērojot to Somijas apstākļiem, un veidoja zinātnisko iestāžu finansēšanas sistēmu un biznesa inkubatorus, kā arī organizēja sadarbību starp inovatīvo risinājumu tirgus dalībniekiem. Tieši Sitra gadu tūkstošu mijā piedāvāja Somijas valdībai sociālo inovāciju koncepciju, kuras ietvaros vēlāk tika īstenotas vairākas iniciatīvas, kas saistītas ar veselības aprūpi, energoefektivitāti un municipālo pārvaldi.
Tomēr pēdējos gados Sitra darbības efektivitāte samazinās, un pētnieki šo faktu saista ar fonda statusa palielināšanos, norādot - kamēr Sitra atradās valsts pārvaldes perifērijā, organizācija varēja atļauties dažādus eksperimentus un iesaistīšanos finansiāli riskantos pasākumos. Palielinoties fonda autoritātei, tas vienlaikus zaudē arī autonomiju, kļūstot par valsts iestāžu pastiprinātas uzraudzības objektu. Tieši tāds pats liktenis, pēc pētnieku domām, piemeklējis vēl virkni inovācijas atbalstošu institūtu citās pasaules valstīs - tostarp ASV DARPA, Izraēlas Pētniecības darbu pārvaldi (OCS) un Īrijas Nacionālā programmnodrošinājuma direkciju (NSD). Visām šīm organizācijām ir ievērojama nozīme inovatīvu projektu un uzņēmumu finansēšanā, tomēr to autonomija un līdz ar to arī darbības efektivitāte kļūst mazāka.
Pētījumam gan ir arī kritiķi, kuri norāda - zinātnieki neņem vērā aizvien augošo konkurenci inovāciju sektorā, kura noved pie ieguldīto līdzekļu atdeves samazināšanās, kā arī ka efektivitātes kritumam nav nekāda sakara ar to, kāda ir inovācijas atbalstošo struktūru vieta nacionālo valdību hierarhijās. Turklāt valsts struktūras, kurām bieži ir svarīgi ilgtermiņa mērķi, nedrīkst vērtēt, vadoties tikai pēc finanšu rādītājiem.
Jāpiebilst arī, ka Somijā Sitra nav vienīgais inovāciju finansēšanas veids. Par valsts finansējuma nodrošināšanu ir atbildīga galvenokārt Somijas Akadēmija, kura finansē fundamentālos pētījumus, kā arī tehnoloģiju un inovāciju finansēšanas aģentūra Tekes, kura savukārt atbalsta tautsaimniecībā izmantojamus pētījumus un izstrādnes. 2013. gadā Tekes ieguldīja dažādos uzņēmumos kopumā 350 miljonu eiro, no kuriem 180 miljonu saņēma jaunas inovāciju kompānijas un startapi. Jāuzsver, ka aģentūra mērķtiecīgi atbalsta uzreiz vairāku ieviržu informāciju tehnoloģiju projektus - prioritāšu sarakstā ir programmnodrošinājums, elektroniskā komercija, informāciju tehnoloģijas, kas saistītas ar veselības aprūpi, un tā dēvētās zaļās tehnoloģijas.
Kopumā Somijas pieredze ir ja ne atdarināšanas, tad rūpīgas analīzes vērta arī Latvijā, kur inovatīvas idejas un startapi attīstās galvenokārt nevis pateicoties valsts atbalstam, bet par spīti tam.