«KNAB neatstās bez ievērības publiskos izteikumus un izvērtēs tos atbilstoši kompetencei. Tāpat iestāde izvērtē publiski izteiktos draudus gan KNAB, gan KNAB amatpersonām,» teikts atbildē, ko Diena saņēma no KNAB galvenās sabiedrisko attiecību speciālistes Lauras Dūšas. Ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera atbildē, ko Dienai sniedza sabiedrisko attiecību speciāliste Una Rēķe, teikts, ka uzņēmēja J. Krūmiņa publiskie izteikumi par iespējami notikušiem noziedzīgiem nodarījumiem ir pārbaudāmi atbilstoši institucionālai piekritībai - tātad KNAB. Pārbaudi daļā par iespējamu partiju nelikumīgu finansēšanu, kā arī par iespējamu prettiesisku labumu došanu amatpersonām var veikt jau KNAB uzsākto kriminālprocesu ietvaros. Par citiem iespējami notikušiem noziedzīgiem nodarījumiem var veikt resorisko pārbaudi. Prokuratūras kompetencē nav vērtēt uzņēmēja izteikumus par KNAB amatpersonām, teikts atbildē.
Pirms pāris dienām TV24 raidījumā Rampas ugunis J. Krūmiņš sacīja, ka darīšot visu, lai KNAB priekšnieks J. Streļčenoks nekur nedabūtu darbu, un «Streļčenokam jākļūst par sētnieku Krūmiņam piederošajā īpašumā Baltezerā, lai visi redz, ka viņš pie manis slauka grīdu», citē aģentūra LETA. Saeimas Korupcijas novēršanas apakškomisijas priekšsēdis Aleksejs Loskutovs (Vienotība) Dienai šos izteikumus vērtē kā J. Krūmiņa izvēlēto aizsardzības taktiku, «kad aizdomās turētais mēģina diskreditēt iestādi, kura viņu apsūdz». A. Loskutovs uzskata, ka politiķiem ir jāpaļaujas uz tiesībsargājošo iestāžu darbu. Arī Juridiskās komisijas priekšsēdis Gaidis Bērziņš (NA) Dienai uzsvēra, ka viņam nebūtu jākomentē jautājumi, «kas ir tiesībsargājošo iestāžu atbildība».
Ziedojis Grigulei, ne ZZS
Pagājušajā nedēļā KNAB par iespējamu partiju nelikumīgu finansēšanu lielā apmērā aizturēja Jūrmalas mēru Gati Truksni (ZZS), J. Krūmiņu, kā arī Jorenu Raitumu, kurš pirms Saeimas vēlēšanām 2014. gadā bija saistīts ar partiju No sirds Latvijai. Šīm personām ir piemērots drošības līdzeklis, kas nav saistīts ar brīvības atņemšanu, - aizliegums izbraukt no valsts un tuvoties noteiktām personām. J. Krūmiņam piemērots aizdomās turētā statuss divos kriminālprocesos.
Atrodoties ārstniecības iestādē, J. Krūmiņš labprāt sniedz intervijas medijiem, jo, «kad kāds atbrauc, man nav garlaicīgi». Tā J. Krūmiņš otrdien sacīja Latvijas Televīzijas raidījuma Viens pret vienu vadītājam Gundaram Rēderam. Šajā sarunā J. Krūmiņš pastāstīja, ka nav ziedojis ZZS. To nevarot atbalstīt, jo ZZS sadarbojas ar Aivaru Lembergu, kura dēļ, viņaprāt, Latvijā ir tik slikti. «Vai tad Lembergs nenosaka visus likumus, vai visu labāko nedabū Ventspils? Vai Varakļāni var to dabūt?» vaicā uzņēmējs. A. Lembergs iknedēļas preses konferencē trešdien ir sacījis: «Jūliju Krūmiņu mēs saucam par Juļčiku. Es uz viņu galīgi neturu ļaunu prātu. Juļčiks ir Juļčiks.» Pēc A. Lemberga domām, ar savu bravūru J. Krūmiņš piesedzot savu vājumu, ziņo LETA.
Intervijās J. Krūmiņš stāsta, ka naudu ir pārskaitījis nevis ZZS, bet tieši Ivetai Grigulei, kad viņa kandidējusi Eiropas Parlamenta vēlēšanās. Ar I. Griguli un Saeimas deputātu Romānu Mežecki, kurš palīdzēja I. Grigulei kā bijušajai dzīvesbiedrei veidot vēlēšanu kampaņu, šonedēļ Dienai sazināties neizdevās. ZZS frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis sacīja, ka tolaik I. Grigule pati esot organizējusi savai kampaņai ziedojumus un «man šķita, ka toreiz jau tās lietas tika pārbaudītas».
Palīdzējis Sudrabai
«Es nekad nedomāju, ka mani aizturēs par to, ka esmu palīdzējis Ingunai Sudrabai, kura ir viena no godīgākajām. Mani aiztur par to, ka es palīdzēju viņai veidot partiju,» intervijā stāsta J. Krūmiņš. Viņš apstiprināja, ka ir aicinājis cilvēkus ziedot I. Sudrabas (NSL) partijai un ka daļa uzrunāto ir meklējuši starpniekus, jo baidījušies, ka šis ziedojums var atsaukties uz viņu biznesa iespējām.
Ringolds Balodis, kurš Saeimā pārstāv partiju No sirds Latvijai, Dienai apgalvoja, ka viņam nav bijusi šāda informācija, «par ko varēja tikai nojaust, un es ar patiesu izbrīnu tagad to visu klausos». Viņaprāt, tie cilvēki, kuri ir saistīti ar politiku vai bijuši tai pietuvināti, zinot, kas ir J. Krūmiņš. «Viņa sacītais ir jāvērtē ļoti rezervēti, jo viņam ir tendence pārspīlēt savu rocību un lomu,» teica R. Balodis. Viņaprāt, uzņēmēja izteikumi neietekmēs KNAB prestižu, tāpat, lai ko viņš bravūrīgi stāstītu par izbraukšanu no valsts, kas ir liegta, par drošības līdzekļa pārkāpšanu ir paredzēts sods. «Man kā juristam šķiet, ka būtu labāk, ja Jūlijs Krūmiņš par tām lietām nejokotu,» teica R. Balodis. Vienotības priekšsēža vietnieks Edvards Smiltēns esot noskatījies šīs intervijas, kurās runāts arī par resursu sadali 90. gados. «Es tad vēl biju bērns, un man tas šķiet kliedzoši. Tas, par ko viņš runāja, ir iespējami noziedzīgie nodarījumi, ieskaitot paša veiktās darbības,» sacīja E. Smiltēns, kurš sagaidītu medijos kritiskāku vērtējumu J. Krūmiņa vaļsirdīgajām atklāsmēm.