Sacensību maršruts vedīs pa neskartiem apvidiem, bieziem mežiem, kalniem un ceļiem. Organizatori no Gandra sola - tās nebūs ātruma sacensības, bet gājiens pēc dabas varenuma. Ziemas ekspedīcijas uzvarētāju titulu iegūs izturīgākie, izmanīgākie, saliedētākie un dabu izprotošākie dalībnieki, kas pēc organizatoru izsniegtas apvidus kartes plānos savus ceļus, risinās prāta uzdevumus un veiks fiziskus pārbaudījumus, kā arī nakšņos āra apstākļos, paši iekārtojot savu naktsmītni. Kopējais maršruta garums, ko plānots pieveikt, ir 60 kilometru. Pirmajā dienā ekspedīcija sāksies vakarā, un plānā esot iesildīties ar salīdzinoši īsāku ceļa gabalu nekā pārējās dienās, taču būs jāatrod arī kontrolpunkti, stāsta Edgars, viens no pārgājiena organizatoriem. Dalībniekiem tikšot dots kontrollaiks, taču galvenā ideja esot nevis steidzināt gājējus, bet gan nodrošināt viņus ar siltām vakariņām nometnes vietā. «Uzdevumi būs veidoti tā, lai pa spēkam teju ikvienam. Taču dalībniekiem jāņem vērā, ka mūsu klimatiskie apstākļi ir neprognozējami - tikpat labi februāra vidū var būt mīnus padsmit grādu sals, tikpat labi - plusi un līt lietus, taču parasti šajā laikā Vidzemes meži ir sniegoti, iespējams, ceļā gadīsies upīte, un tā nebūs aizsalusi... Galvenais ir sagatavotība un ekipējums,» uzsver Edgars. Vēl ir gana daudz laika nodrošināties ar nepieciešamo un tikt pie ekipējuma minimuma - telts un silta guļammaisa, virsjakas ar lietus un vēja aizsardzību, termoveļas, atbilstošiem apaviem un trim četriem termozeķu pāriem. Ieteicams nodrošināties arī ar rezerves telefonu - vislabāk derēs tāds, kas nav vieds un stilīgs, bet kam ilgi tur baterija. Nometnes vietā būs iespēja telefonus uzlādēt, bet var gadīties, ka, no rīta līdz vakaram aktīvāk lietojot, telefona spēki beidzas, un, kā saka, drošs paliek nedrošs...
Lai vai kā - no savas pieredzes varu ieteikt ziemas iešanu pirms sacensībām izmēģināt praksē. Zinu savu iešanas vidējo ātrumu, taču mani ļoti izbrīnīja pieveiktais maršruts, ejot pa apledojušu sniegu lietū un tumsā pa nepazīstamu apvidu mežā... Tas bija apmēram par trešdaļu, ja ne pat divreiz, lēnāks nekā parasti!
Kas mani sajūsmina vairākdienu ziemas pārgājienos bez skaistajiem skatiem - tā ir nakšņošana teltī. Saritinies siltumā, un miegs tik salds kā nekad dzīvē! Ja vēl kāds ir parūpējies par ugunskuru un siltu maltīti, pavisam brīnišķīgi! «Dabā mēs sastopam šķēršļus, bet vienmēr var izdomāt, kā tos pieveikt vai apiet. Lielākais šķērslis sev ir cilvēks pats. Piedzīvojumi palīdz mums izkļūt no savas komforta zonas un sastapt to savas personības daļu, ko esam izvairījušies pazīt vai pat nekad neesam satikuši,» uzskata Edgars.