Par periodu pēc 1996. gada, kad kinohroniku veidošanas tradīcija tika pārtraukta, arhīvā ir pieejams samērā niecīgs audiovizuālās informācijas klāsts. Tāpēc, visticamāk, iecerētā filma par mums būs visnotaļ fragmentāra. «Kur gan citur vērsties, ja šajos gados nav filmētas nekādas hronikas?» jautā Latvijas Televīzijas videoarhīva pārzinātāja Gunita Baškere un atzīst, ka ir iespējams izveidot hroniku no televīzijā pieejamiem materiāliem, taču tas vairs nebūs tik niansēti.
Prezidenti iemūžināti
Runājot par pēdējās desmitgadēs filmētiem materiāliem, LNA pārvaldē esošā Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīvā (LVKFFDA) atrodas Latvijas Valsts prezidentu dokumentu fonds, kurā uzkrāti videodokumenti par Gunta Ulmaņa, Vairas Vīķes-Freibergas un Valda Zatlera darbību. Sadarbojoties ar valsts institūcijām, izveidots LR Saeimas kancelejas videodokumentu fonds un LR Valsts kancelejas videodokumentu fonds. Tomēr tas ir par maz un nav visaptveroši. To Dienai atzīst arī LVKFFDA direktors Gunārs Mediņš, kurš uzreiz atgādina, ka kinohronikas veidošana nebūt nav LVKFFDA uzdevums. «Ļoti šaubos, vai pēc tāda kinohronikas formāta mūsdienu informācijas tehnoloģiju laikmetā vispār būtu pieprasījums, taču uzskatu, ka ir nepieciešams valsts pasūtījums aktuālu notikumu dokumentēšanai, lai šo informāciju pēc tam varētu saglabāt pietiekami augstā kvalitātē,» saka G. Mediņš. Viņaprāt, pašreizējā situācija nav traģiska. Galu galā mums taču ir arī Latvijas Televīzija, kas visu vienmēr fiksē un ir uzkrājusi pamatīgu materiālu bāzi.
Vērtīgie «atgriezumi»
Viss, ko uzfilmē Latvijas Televīzija (LTV), pat ārpus raidījumam palikušie videosižetu «atgriezumi», nonāk LTV Videotēkas un filmu fonda arhīvā. To nosaka arī Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likums, kura 68. panta pirmajā punktā norādīts, ka «sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu veidotie vai to programmām veidotie audio un audiovizuālie darbi un fonogrammas ar kultūrvēsturisku vērtību ir nacionālā kultūras mantojuma un Latvijas Nacionālā arhīva fonda sastāvdaļa, kuru uzrauga, saglabā un izmanto atbilstoši attiecīgajos normatīvajos aktos noteiktajam». Spēlmaņu nakts vai Lielās mūzikas balvas pasniegšanas ceremonijas, Latvijas 90. dzimšanas dienas svinības, 1991. gada barikāžu 20. gadadienas atceres pasākumi, Raimonda Paula 75. jubilejas koncerti, Dziesmu un deju svētki - to un vēl neiedomājami vairāk ir fiksējušas LTV kameras, nemaz nerunājot par režisoru veidotajiem portretraidījumiem, videofilmām, kas neļauj aizmirst Latvijas kultūrvēsturē nozīmīgas personības un citas vērtības. LTV veidotie materiāli tajā pieejami no 1978. gada, kinomateriāli - no 1950. gada. LTV Videotēkas un filmu fonda arhīva vadītāja Gunita Baškere zina stāstīt, ka patlaban arhīvā uzkrāto videoierakstu kopējais apjoms ir apmēram 20 tūkstoši stundu. «Par maestro Raimondu Paulu vien varētu uztaisīt vismaz divus jubilejas raidījumus no vēl neredzētiem televīzijas arhīva materiāliem,» viņa atzīst.
Uz patriotisma robežas
«Domājot par nākotni, protams, gribētu, lai varam veidot raidījumus tieši par laikabiedriem,» saka LTV1 Kultūras, bērnu un izklaides raidījumu satura redaktore Daina Markova, spriežot par vajadzību videolentēs uzkrāt informāciju par patlaban kultūras laukā aktīvākajām Latvijas personībām. 6. februārī būs skatāma režisores Agitas Cānes-Ķīles un redaktores Dairas Āboliņas veidotā filma par Jaunā Rīgas teātra aktieri Kasparu Znotiņu. D. Markova stāsta, ka šogad budžeta līdzekļi ir ieplānoti četru teātra izrāžu ierakstīšanai, dažiem koncertiem un citiem kultūras notikumiem. Kultūras raidījumu, filmu veidošanā LTV ir sniegts daļējs vai kādreiz arī pilnīgs atbalsts no Valsts kultūrkapitāla fonda. Nenovērtējama ir raidījuma 100 g kultūras nozīme. «Raidījumā mēs parādām trīs vai četras minūtes no izrādes, taču patiesībā uzfilmējam visu izrādi,» stāsta 100 g kultūras galvenā režisore Mārīte Balode.
Pozitīvs piemērs
Nacionālā kino centra direktore Ilze Gailīte-Holmberga informē, ka šajā gadā starptautiskā projekta First Motion ietvaros (ES programmas INTERREG finansējums) internetā un Latvijas bibliotēku tīklā tiks darītas pieejamas 4,2 stundas dokumentālo hroniku izlases materiāla no 1900. līdz 1990. gadam un pašreiz Latvijas Televīzija veido vienu stundu papildu materiāla no 1990. līdz 2010. gadam.