Uz Ziemeļamerikas posmiem devās ne visi spēcīgākie biatlonisti. Piemēram, PK kopvērtējuma vicelīderis norvēģis Tarjejs Bē nolēma izlaist došanos pāri okeānam, lai labāk sagatavotos pasaules čempionātam un atlikušajiem Eiropas posmiem. Kungu sprintā uz starta izgāja tikai 89 biatlonisti.
Tomēr arī šādā sastāvā konkurence nebija maza. Pirmajā aplī demonstrējot labu slēpojuma laiku un šaujot nekļūdīgi, Rastorgujevs bija tikai septītais labākais, bet otrajā aplī ātrumā zaudēja tā brīža līderiem. Pat ar perfektu stāvus šaušanu līdz pjedestālam būtu grūti aizsniegties, bet viens soda aplis nozīmēja, ka maksimālās cerības ir vieta labāko desmitniekā. Pēdējā aplī gan slēpojuma ātrums vēl vairāk kritās, tāpat kā pozīcija.