Savukārt Lattelecom tarifu gatavs pārskatīt vien tad, ja Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC) pazeminās savus tarifus vai arī Lattelecom apraides tiesības bez konkursa tiks pagarinātas uz pieciem gadiem.
Nacionālie komerctelevīziju kanāli LNT un TV3 norādījuši, ka palikšana virszemes apraides bezmaksas paketē būtu ekonomiski neizdevīga. Atteikšanās no nacionālās televīzijas statusa gadā ļautu ietaupīt 650 tūkstošus latu katram kanālam. LNT un TV3 pauž neapmierinātību, ka ir jāiztiek ar reklāmas naudu, kamēr sabiedriskā televīzija saņem valsts un reklāmdevēju finansējumu, bet pārējās komerctelevīzijas - reklāmdevēju un kabeļtelevīziju operatoru maksājumus. LNT un TV3 esot liegta iespēja saņemt atlīdzību par iekļaušanu maksas paketēs.
Lattelecom komerctelevīziju izteikumus dēvē par publisku retoriku, lai piesaistītu valsts institūciju uzmanību brīdī, kad krasi krities reklāmas tirgus apjoms. «Attiecībā uz iespēju nacionālās apraides komerctelevīzijām pamest bezmaksas ēteru varu norādīt tikai to, ka Lattelecom ir noslēgti līgumi par apraidi gan ar sabiedrisko televīziju, gan ar nacionālās apraides kanāliem un tie ir spēkā līdz 2013. gada beigām,» norāda Lattelecom komercdirektore Kerli Gabriloviča. «Lattelecom ir jāatpelna iztērētie līdzekļi, tādēļ tarifi aprēķināti, pamatojoties uz izmaksām, no kurām lielu daļu veido maksājumi par Latvijas Valsts radio un televīzijas centra infrastruktūras izmantošanu,» viņa skaidro.
Par virszemes apraidi 650 tūkstošus latu gadā maksā ne tikai TV3 un LNT, bet arī valsts par LTV1 un LTV7, atgādina I. Circene. «Situācija, kad no valsts budžeta maksā valsts uzņēmuma peļņas gūšanai, ir kropla,» uzskata deputāte. Satiksmes ministrijas (SM) parlamentārā sekretāre Dana Reizniece (ZZS) norāda, ka ministrija ir aicinājusi Lattelecom detalizēti skaidrot augstos tarifus. LVRTC tarifu samazināšana neesot iespējama.
Kā vienu no iespējamiem risinājumiem, lai saglabātu bezmaksas apraidi, I. Circene rosina obligātu sabiedriskā pasūtījuma nodošanu komerctelevīzijām 15% apmērā. Patlaban Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likums paredz šādas iespējas īstenošanu, tomēr tā nav noteikta obligāti. Šajā jautājumā vienisprātis ar deputāti ir arī Lattelecom komercdirektore. «Ja valsts nacionālo komerctelevīziju bezmaksas pieejamību uzskata par iedzīvotājiem un nacionālajai identitātei, un nacionālajai drošībai svarīgu, šis būtu īstais brīdis, kad iesaistīties ar finansiālu atbalstu,» viņa uzskata. Pirmdien Saeimas deputāti tiksies ar iesaistīto nozaru ministriem, lai turpinātu meklēt iespēju samazināt tarifus.
Mediju eksperte Anda Rožukalne Dienai jau izteikusi neticību, ka TV3 un LNT izpildīs savus draudus un pametīs bezmaksas ēteru. Vienlaikus viņa atzīst, ka sabiedrība zaudētu, ja televīzijas vairs nebūtu redzamas bez maksas, un uzskata, ka valsts varētu uz laiku atbalstīt komerctelevīzijas. «Ja valsts nolems palīdzēt komerctelevīzijām, būs gan pamatīgi jāizpēta situācija Lattelecom atbildības pusē, gan stingri jānosaka, ko par šādu palīdzību no komerctelevīzijām saņems valsts. Ja vienošanās netiks panākta, arī sabiedriskajiem medijiem nāksies maksāt vairāk, jo apraides izmaksas sadalītas starp visiem bezmaksas pakas «dalībniekiem», līdz ar to risinājumu nāksies meklēt jebkurā gadījumā - arī tad, ja televīzijas uzreiz nepametīs ēteru, bet nespēs norēķināties,» norādīja A. Rožukalne.