Samērā nesen Pasaules Banka pazemināja globālo ekonomiskās izaugsmes prognozi šim gadam par 0,2% - no janvārī prognozētajiem 3% līdz 2,8%. Jāpiebilst, ka par zemu tradicionāli tiek uzskatīta globālās ekonomikas izaugsme 2,5% apmērā. Kā norādīts Pasaules Bankas ziņojumā Globālās ekonomikas perspektīvas (Global Economic Prospects), attīstības ekonomikas, kuras atkarīgas no starptautiskās tirdzniecības un eksporta, kas sekmēja to izaugsmi pēdējā desmitgadē, patlaban sastopas ar pārprodukciju un pieprasījuma pazemināšanos visā pasaulē, jo attīstītās valstis joprojām cenšas atjaunoties pēc 2008.-2009. gadā piedzīvotās finanšu krīzes. Tajā pašā laikā gaidāms, ka cenu kritums sekmēs ekonomikas izaugsmi ilgākā laika posmā, tādēļ pieļaujams, ka turpmākajiem gadiem ekonomiskā izaugsme varētu būt jau prognozētā ietvaros - 3,3%.
Krievijas un Brazīlijas nedienas
Pasaules Banka nesen pazeminājusi kopējo attīstības valstu izaugsmes prognozi šim gadam no 4,8% līdz 4,4%, īpaši norādot uz gaidāmo recesiju Krievijā un Brazīlijā. (2016. gadā attīstības valstu kopējā izaugsme ir prognozēta 5,2% apmērā, bet 2017. gadā - 5,4% apmērā.) Vienlaikus stāvoklis Krievijas ekonomikā izrādījies labāks, nekā tika prognozēts janvārī, kad Pasaules Banka uzskatīja - Krievijas ekonomika naftas cenu krituma un rietumvalstu noteikto sankciju rezultātā šogad samazināsies par 3,8%, bet nākamgad pieaugs par 0,3%. Nesenajā prognozē paredzēts 2,7% samazinājums šogad un 0,7% izaugsme 2016. gadā. Šī prognoze vērtējama kā optimistiskāka par Starptautiskā Valūtas fonda neseno vērtējumu - samazinājums par 3,4% šogad un 0,2% izaugsme nākamgad -, taču tuva Krievijas Ekonomiskās attīstības ministrijas vērtējumam, atbilstoši kuram valsts ekonomikas kritums šogad nepārsniegs 3%.
Tikmēr Brazīlijai nesen ir prognozēts ekonomikas samazinājums par 1,3% - atšķirībā no 1% izaugsmes, kas tika paredzēta janvārī. Pesimistiskas ir arī Brazīlijas valdības un Starptautiskā Valūtas fonda prognozes, paredzot kritumu par attiecīgi 1,2% un 1%, kas būs sliktākie rādītāji pēdējos 25 gados. Brazīlijas uz izejvielu eksportu orientētā ekonomika piedzīvo ienākumu samazināšanos, valstī krītas rūpniecības apjomi un pieaug bezdarbs, tāpat Brazīliju apdraud finanšu nestabilitāte - inflācija aprīlī sasniedza 8,17%, bet Centrālās bankas noteiktās bāzes procentu likmes sasniegušas 13,75%. Nopietna problēma ir arī korupcijas skandāli, kas traucē svarīgu politisko lēmumu pieņemšanai.
Indija Ķīnas vietā
Tieši Krievija un Brazīlija atrodas situācijā, kas lielo attīstības ekonomiku vidū vērtējama kā vissarežģītākā. Tomēr jāuzsver, ka izaugsmes tempu kritumu piedzīvo arī tādas valstis kā Turcija (ekonomiskās izaugsmes prognoze noslīdējusi no 3,5% janvārī līdz 3% jūnijā) un Indonēzija (ekonomiskās izaugsmes prognoze samazinājusies no 5,3% līdz 4,7%).
Turklāt pēc divām vētrainas attīstības desmitgadēm samazinājušies arī Ķīnas (kas ir otra lielākā ekonomika pasaulē un galvenais eksporta tirgus daudzām valstīm) izaugsmes tempi. Ķīnai Pasaules Banka šogad prognozē ekonomisko izaugsmi 7,1% apmērā, kā arī pasaules straujāk augošās ekonomikas titula zaudēšanu. Jāpiebilst, ka Ķīnas Centrālā banka iekšzemes kopprodukta pieaugumu šogad prognozē 7% apmērā (aģentūra Moody's - pat 6,8% apmērā), bet pagājušajā gadā piedzīvotā izaugsme 7,4% apmērā izrādījusies zemākā pēdējo 20 gadu griezumā.
Pasaules Banka uzskata, ka par straujāk augošo ekonomiku šogad kļūs cita Āzijas valsts - Indija. Tās ekonomiskās izaugsmes prognoze paaugstināta no 6,4% janvārī līdz 7,5% jūnijā.
Kopumā daudzas attīstības valstis, kuras bija galvenais globālās ekonomikas vilcējspēks krīzes periodā, patlaban sasniegušas savas izaugsmes iespēju robežas. Galvenais iemesls ir tas, ka tajās netiek veiktas nopietnas reformas, kas ļautu atvērt tirgus, uzlabot uzņēmējdarbības vidi un paaugstināt ražošanas efektivitāti. Reformas, piemēram, novecojušu normatīvu un likumu pārskatīšana, kā arī citi politiski pasākumi, kuru mērķis ir stimulēt efektīvāku tirgus darbību, parasti ir ļoti sāpīgi un politiski pretrunīgi īstermiņa perspektīvā, taču sniedz būtiskus rezultātus ilgtermiņā, norāda Pasaules Banka.
Pēc bankas analītiķu domām, tieši Indija ir labs piemērs - šajā valstī sperta virkne soļu investoru uzticības paaugstināšanai, ieskaitot birokrātisku šķēršļu samazināšanu, durvju atvēršanu ārvalstu investoriem uz vairākiem rūpniecības sektoriem, kas līdz šim bijuši slēgti, un atsevišķu subsīdiju atcelšanu valsts iekšienē. Lai arī šīs reformas Indijā vēl nav pabeigtas, rezultāts - straujākā izaugsme starp lielajām ekonomikām 2015. gadā - jau ir acīm redzams.
ASV dolāra ietekme
Pēc Pasaules Bankas ekspertu domām, reformu īstenošana ir ļoti svarīga arī vēl kāda iemesla dēļ - vēl viens faktors, kas apdraud attīstības valstu ekonomisko izaugsmi, ir tāda iespējamā ASV Federālo rezervju sistēmas (FRS) īstenotā politika, kas var novest pie kredītu sadārdzināšanās.
Jāpiebilst, ka ASV dolāra nostiprināšanās savukārt jau radījusi problēmas virknei to attīstības valstu, kuru valdības un korporācijas aizņēmušās līdzekļus dolāros, bet ienākumus gūst vietējās valūtās. Attīstības valstis visai plaši izmanto finanšu līdzekļus, ko ir aizņēmušās, un atsevišķi investori jau tagad apšauba šo valstu iespējas atmaksāt parādus, krītoties izaugsmes tempiem. Šāds pesimisms savukārt draud ar jūtamu investīciju apjoma kritumu.
Pasaules Banka gan pazeminājusi arī pašu Amerikas Savienoto Valstu šīgada izaugsmes prognozi no iepriekšējiem 3,2% līdz 2,7% un nākamā gada prognozi - no 3% uz 2,8%, kā galvenos iemeslus minot stipro dolāru un ieguldījumu samazināšanos enerģētikas sektorā, galvenokārt slānekļa naftas ieguves nozarē. Nedaudz senāk ASV ekonomiskās izaugsmes prognozi jūtami pazemināja arī Starptautiskais Valūtas fonds, kas prognozē, ka Amerikas ekonomika šogad palielināsies par 2,5%, nevis 3,6%, kā tika lēsts gada sākumā. Līdz 3% iepriekšējo 3,3% vietā tāpat pazemināta ASV ekonomiskās izaugsmes prognoze nākamajam, 2016. gadam.
Kopumā gan dažādu institūciju analītiķi ir vienisprātis, ka Amerikas Savienotās Valstis tomēr aizvien noteiktāk atgriežas uz ekonomiskās izaugsmes ceļa.