Laika ziņas
Šodien
Slapjš sniegs
Rīgā 0 °C
Slapjš sniegs
Piektdiena, 22. novembris
Aldis, Alfons, Aldris

Lai sirds būtu vesela, jāmaina dzīvesveids

Sirds un asinsvadu slimības ir viena no būtiskākajām sabiedrības veselības problēmām gan visā Eiropas Savienībā, gan tieši Latvijā - pie mums tas joprojām ir galvenais nāves iemesls. Taču skarbi jāsaka, ka cilvēki paši pie tā savā ziņā ir vainīgi. Sirds un asinsvadu veselība ir atkarīga ne tikai no iedzimtības un ģenētiskajiem faktoriem, bet galvenokārt no paradumiem un dzīvesveida.

Risku daudz

Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas kardiologs Jānis Pudulis sirdi un asinsvadus tēlaini salīdzina ar pumpi un milzīgu cauruļvadu tīklu un uzsver, ka šī sistēma ir jāsargā. Mūsdienās, mainoties dzīvesveidam, diemžēl sirds un asinsvadu slimības ir galvenais nāves cēlonis. «Kad radās cilvēka genoms, mēs mukām no plēsējiem, pārsvarā badojāmies un ēdām to, kas bija apkārt - augus un mazus dzīvniekus. Genoms mainījies kopš tā laika nav, bet mainījies ir mūsu dzīvesveids. Tagad mēs bēgam prom no dinozauriem datoros un ciešam nevis no bada, bet no neveselīga ēdiena,» saka J. Pudulis. Ārstēšanas metodes, protams, ir attīstījušās, bet cilvēku paradumi mainās uz nepareizo pusi. Piemēram, Dānijā pirms vairākiem gadiem ļoti intensīvi tika izglītota sabiedrība, popularizējot veselīgu dzīvesveidu, kā rezultātā mirstība no sirds un asinsvadu slimībām ievērojami mazinājās.

Runājot par riska faktoriem, vispirms J. Pudulis min dzimumu. Vīriešiem risks saslimt ar sirds un asinsvadu slimībām ir lielāks nekā sievietēm. Risku rada arī paaugstināts asinsspiediens un holesterīna līmenis asinīs. Tāpat svarīgs ir vecums, un bez nozīmes nepaliek arī ģeogrāfiskais stāvoklis. Piemēram, Vidusjūras valstis tiek uzskatītas par zema riska teritorijām, savukārt Latvija ir augsta riska grupā. Nepieminēt nevar arī mazkustīgo dzīvesveidu, nepareizu ēšanu, lielu stresu, smēķēšanu un citu kaitīgo vielu lietošanu. Paradokss gan esot tāds, ka cilvēki laukos ēd neveselīgāk nekā pilsētnieki. Tomēr jāatceras, ka tikai ar diētu svaru samazināt nevar, nepieciešams arī fiziski kustēties, kaut vai dodoties pastaigā. Ārsts novērojis, ka brīdī, kad viņš ieskicē pacientu nākotnes perspektīvu, dažreiz nākas saskarties arī ar pretreakciju - cilvēks apvainojas. It kā jau mediķim būtu viegli iedot vienkārši medikamentus, bet, lai pacientam tiešām palīdzētu, jāmotivē viņš mainīt dzīvesveidu.

J. Puduris uzsver, ka jebkuram cilvēkam arī tad, ja nav nekādu sūdzību, būtu jāzina savs asinsspiediens, holesterīna un cukura līmenis asinīs, kā arī savs ķermeņa masas indekss. Jāzina arī savas ģimenes slimības vēsture. Vismaz reizi dzīvē jāveic sirds kardiogramma. Diemžēl nereti cilvēks pie ārsta nonāk vienīgi tad, kad jau uzbrucis akūts infarkts vai insults.

Jāsāk ar maziem bērniem

Lai gan nereti tiek runāts par to, ko darīt jau pieaugušā vecumā, lai sirds un asinsvadi būtu veseli, par veselību būtu jārūpējas jau no agras bērnības un vecākiem par sava bērna veselību jādomā jau mazuļa māmiņas grūtniecības laikā. Rīgas Stradiņa universitātes Pediatrijas katedras asociētā profesore un Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas bērnu kardioloģe Ingūna Lubaua Dienai uzsver ģimenes un apkārtējās vides lomu, lai, bērnam pieaugot, nebūtu veselības problēmu. Diemžēl mūsdienās aizvien jaunākiem bērniem jau ir dažādi riska faktori sirds un asinsvadu slimību attīstībai. I. Lubaua min spilgtu pētījumu - Kalifornijas Universitātes profesore Mišela Mītus-Šneidere secinājusi, ka bērnam, kurš piedzimst šodien, ir 300 reižu lielāka iespējamība nomirt no aterosklerozes nekā tam, kurš piedzimst ar iedzimtu sirds slimību. Iedzimtas problēmas mūsdienās var labi koriģēt, turklāt šo bērnu vecāki īpaši domās par veselīgiem paradumiem, pareizu miega un fizisko aktivitāšu režīmu, kā arī uzturu. Tagad savā ziņā nāves spriedums ir tiem, kas piedzimst ar veselu sirdi, bet par to nerūpējas.

Iesākumā topošajiem vecākiem grūtniecība būtu jāplāno, lai, piemēram, kādas neizārstētas slimības negatīvi neietekmētu augļa attīstību. Tāpat ir pierādījumi, ka smēķēšana grūtniecības laikā un pat pasīvā smēķēšana negatīvi ietekmē bērna asinsvadus. I. Lubaua uzskata, ka ģimenei jābūt arī motivētai bērnu barot ar mātes pienu pēc iespējas ilgāk. Bērna vidē nedrīkst būt arī narkotiku, stimulējošu vielu, cigaršu - to faktoru, kas ietekmē asinsvadu sieniņas. Savukārt jau no bērna gada vecuma jāsaprot, ka viņš mācās ēšanas paradumus un piemēru ņem no vecākiem. Bērns redzēs, gan kādi produkti ir uz galda, gan kāda ir ēšanas kultūra, piemēram, vai pusdienu laikā ģimene skatās televizoru. Ja vecāki ēdīs nepareizi, nav iespējams bērnam izveidot pareizus ēšanas paradumus. Ārstes praksē bieži pacienti ir skolas un pirmsskolas vecuma bērni, kuru vecāki sūdzas, ka bērns jau neko neēd un viņam nav apetītes. Taču, uzrakstot vienas dienas ēdienkarti, redzams, ka bērns ēd saldos biezpiena sieriņus un dažādus našķus, kur ir ļoti daudz kaloriju. «Ne jau tas trīsgadīgais bērns iet uz veikalu un pats šos produktus krāmē groziņā. Ēdienkarte ir vecāku atbildība,» saka I. Lubaua. Arī skola bieži vien šos paradumus mainīt nevar.

Ļoti līdzīga situācija ir ar fiziskajām aktivitātēm. Ir reizes, ka vecāki ārstam lūdz bērnam atbrīvojumu no sporta stundām, jo sportojot viņam ātrāk sitas sirds un kļūst grūti. I. Lubaua atzīmē - tas ir loģiski. Ja cilvēks nav trenēts, fiziskas slodzes laikā viņš izjūt diskomfortu. Slodzei jābūt pakāpeniskai, turklāt sākt fiziskas aktivitātes tad, kad bērns jau cieš no aptaukošanās vai liekā svara, ir cīņa ar vējdzirnavām. Bērnu jāpieradina būt fiziski aktīvam, kopš viņš sāk staigāt. Pēc ārstes ieteikumiem, vismaz stundu dienā bērnam vajadzētu kaut ko fiziski darīt.

Jāatzīmē gan, ka bērniem un pusaudžiem, piemēram, ateroskleroze ir bezklīnisko simptomu fāzē. Šie simptomi parādās pusmūža vecumā, kad ir pirmais infarkts, augsts asinsspiediens un paaugstināts holesterīna līmenis. Taču bērnu vecumā jo īpaši svarīgi ir nepieļaut negatīvo faktoru ietekmi. Pēc I. Lubauas novērojumiem, pēdējā laikā izdodas dzirdēt aizvien vairāk pozitīvu piemēru, kas liecina, ka sabiedrībā izpratne par veselīga dzīvesveida nozīmi pieaug.

Runājot par sirds veselību, iepriekšējos gados arī Veselības ministrija uz aktivitātēm īpaši aicināja bērnu un pusaudžu auditoriju, kas, spriežot pēc lielās atsaucības, tika uztvertas nopietni.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Infarkts un insults

Infarkta simptomi
Sāpes, nepatīkamas sajūtas krūtīs
Negaidītas sāpes krūtīs atpūtas mirklī
Pārmērīgs nogurums, vājums, galvas reibonis, sirdsklauves
Elpas trūkums - apgrūtināta vai smaga elpošana
Pārejoši redzes un runas traucējumi, kuri rodas galvas smadzeņu nepietiekamas asinsapgādes dēļ

Galvenie insulta simptomi
Vienpusējs vājums vai paralīze, nejutīgums, šķība seja
Nespēja runāt vai nespēja saprast citu teikto
Koordinācijas traucējumi, redzes dubultošanās un reibonis
Grūtības norīt, parunāt, neskanīga balss Avoti: SPKC, ParSirdi.lv

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli









Hokejs 2019

Vairāk Hokejs 2019


Positivus

Vairāk Positivus














Melu tvertne

Vairāk Melu tvertne


Vēlēšanas2018

Vairāk Vēlēšanas2018






Hokejs2018

Vairāk Hokejs2018






Phjončhana 2018

Vairāk Phjončhana 2018


Publikāciju iegāde

Vairāk Publikāciju iegāde










Jaunumi

Vairāk Jaunumi


Dabas Diena

Vairāk Dabas Diena




Citi

Vairāk Citi


Latvijā

Vairāk Latvijā


Dienas Sēne

Vairāk Dienas Sēne


Pasaulē

Vairāk Pasaulē



Velo Diena

Vairāk Velo Diena



Dienas Starts

Vairāk Dienas Starts


Viedokļi

Vairāk Viedokļi


Sports

Vairāk Sports


Skolas Diena

Vairāk Skolas Diena



Valodas Policija

Vairāk Valodas Policija



Citi

Vairāk Citi



SestDiena

Vairāk SestDiena


KDi

Vairāk KDi





Sporta Avīze

Vairāk Sporta Avīze


Dienas Gada Balva kultūrā

Vairāk Dienas Gada Balva kultūrā



Uzņēmēja Diena

Vairāk Uzņēmēja Diena





Iedvesmas Diena

Vairāk Iedvesmas Diena







Latvijas Lepnums

Vairāk Latvijas Lepnums


Dzīvesstils

Vairāk Dzīvesstils







Šodien Laikrakstā

Vairāk Šodien Laikrakstā



Vide un tūrisms

Vairāk Vide un tūrisms




Izklaide

Vairāk Izklaide







Kas notiek?

Vairāk Kas notiek?