Risku daudz
Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas kardiologs Jānis Pudulis sirdi un asinsvadus tēlaini salīdzina ar pumpi un milzīgu cauruļvadu tīklu un uzsver, ka šī sistēma ir jāsargā. Mūsdienās, mainoties dzīvesveidam, diemžēl sirds un asinsvadu slimības ir galvenais nāves cēlonis. «Kad radās cilvēka genoms, mēs mukām no plēsējiem, pārsvarā badojāmies un ēdām to, kas bija apkārt - augus un mazus dzīvniekus. Genoms mainījies kopš tā laika nav, bet mainījies ir mūsu dzīvesveids. Tagad mēs bēgam prom no dinozauriem datoros un ciešam nevis no bada, bet no neveselīga ēdiena,» saka J. Pudulis. Ārstēšanas metodes, protams, ir attīstījušās, bet cilvēku paradumi mainās uz nepareizo pusi. Piemēram, Dānijā pirms vairākiem gadiem ļoti intensīvi tika izglītota sabiedrība, popularizējot veselīgu dzīvesveidu, kā rezultātā mirstība no sirds un asinsvadu slimībām ievērojami mazinājās.
Runājot par riska faktoriem, vispirms J. Pudulis min dzimumu. Vīriešiem risks saslimt ar sirds un asinsvadu slimībām ir lielāks nekā sievietēm. Risku rada arī paaugstināts asinsspiediens un holesterīna līmenis asinīs. Tāpat svarīgs ir vecums, un bez nozīmes nepaliek arī ģeogrāfiskais stāvoklis. Piemēram, Vidusjūras valstis tiek uzskatītas par zema riska teritorijām, savukārt Latvija ir augsta riska grupā. Nepieminēt nevar arī mazkustīgo dzīvesveidu, nepareizu ēšanu, lielu stresu, smēķēšanu un citu kaitīgo vielu lietošanu. Paradokss gan esot tāds, ka cilvēki laukos ēd neveselīgāk nekā pilsētnieki. Tomēr jāatceras, ka tikai ar diētu svaru samazināt nevar, nepieciešams arī fiziski kustēties, kaut vai dodoties pastaigā. Ārsts novērojis, ka brīdī, kad viņš ieskicē pacientu nākotnes perspektīvu, dažreiz nākas saskarties arī ar pretreakciju - cilvēks apvainojas. It kā jau mediķim būtu viegli iedot vienkārši medikamentus, bet, lai pacientam tiešām palīdzētu, jāmotivē viņš mainīt dzīvesveidu.
J. Puduris uzsver, ka jebkuram cilvēkam arī tad, ja nav nekādu sūdzību, būtu jāzina savs asinsspiediens, holesterīna un cukura līmenis asinīs, kā arī savs ķermeņa masas indekss. Jāzina arī savas ģimenes slimības vēsture. Vismaz reizi dzīvē jāveic sirds kardiogramma. Diemžēl nereti cilvēks pie ārsta nonāk vienīgi tad, kad jau uzbrucis akūts infarkts vai insults.
Jāsāk ar maziem bērniem
Lai gan nereti tiek runāts par to, ko darīt jau pieaugušā vecumā, lai sirds un asinsvadi būtu veseli, par veselību būtu jārūpējas jau no agras bērnības un vecākiem par sava bērna veselību jādomā jau mazuļa māmiņas grūtniecības laikā. Rīgas Stradiņa universitātes Pediatrijas katedras asociētā profesore un Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas bērnu kardioloģe Ingūna Lubaua Dienai uzsver ģimenes un apkārtējās vides lomu, lai, bērnam pieaugot, nebūtu veselības problēmu. Diemžēl mūsdienās aizvien jaunākiem bērniem jau ir dažādi riska faktori sirds un asinsvadu slimību attīstībai. I. Lubaua min spilgtu pētījumu - Kalifornijas Universitātes profesore Mišela Mītus-Šneidere secinājusi, ka bērnam, kurš piedzimst šodien, ir 300 reižu lielāka iespējamība nomirt no aterosklerozes nekā tam, kurš piedzimst ar iedzimtu sirds slimību. Iedzimtas problēmas mūsdienās var labi koriģēt, turklāt šo bērnu vecāki īpaši domās par veselīgiem paradumiem, pareizu miega un fizisko aktivitāšu režīmu, kā arī uzturu. Tagad savā ziņā nāves spriedums ir tiem, kas piedzimst ar veselu sirdi, bet par to nerūpējas.
Iesākumā topošajiem vecākiem grūtniecība būtu jāplāno, lai, piemēram, kādas neizārstētas slimības negatīvi neietekmētu augļa attīstību. Tāpat ir pierādījumi, ka smēķēšana grūtniecības laikā un pat pasīvā smēķēšana negatīvi ietekmē bērna asinsvadus. I. Lubaua uzskata, ka ģimenei jābūt arī motivētai bērnu barot ar mātes pienu pēc iespējas ilgāk. Bērna vidē nedrīkst būt arī narkotiku, stimulējošu vielu, cigaršu - to faktoru, kas ietekmē asinsvadu sieniņas. Savukārt jau no bērna gada vecuma jāsaprot, ka viņš mācās ēšanas paradumus un piemēru ņem no vecākiem. Bērns redzēs, gan kādi produkti ir uz galda, gan kāda ir ēšanas kultūra, piemēram, vai pusdienu laikā ģimene skatās televizoru. Ja vecāki ēdīs nepareizi, nav iespējams bērnam izveidot pareizus ēšanas paradumus. Ārstes praksē bieži pacienti ir skolas un pirmsskolas vecuma bērni, kuru vecāki sūdzas, ka bērns jau neko neēd un viņam nav apetītes. Taču, uzrakstot vienas dienas ēdienkarti, redzams, ka bērns ēd saldos biezpiena sieriņus un dažādus našķus, kur ir ļoti daudz kaloriju. «Ne jau tas trīsgadīgais bērns iet uz veikalu un pats šos produktus krāmē groziņā. Ēdienkarte ir vecāku atbildība,» saka I. Lubaua. Arī skola bieži vien šos paradumus mainīt nevar.
Ļoti līdzīga situācija ir ar fiziskajām aktivitātēm. Ir reizes, ka vecāki ārstam lūdz bērnam atbrīvojumu no sporta stundām, jo sportojot viņam ātrāk sitas sirds un kļūst grūti. I. Lubaua atzīmē - tas ir loģiski. Ja cilvēks nav trenēts, fiziskas slodzes laikā viņš izjūt diskomfortu. Slodzei jābūt pakāpeniskai, turklāt sākt fiziskas aktivitātes tad, kad bērns jau cieš no aptaukošanās vai liekā svara, ir cīņa ar vējdzirnavām. Bērnu jāpieradina būt fiziski aktīvam, kopš viņš sāk staigāt. Pēc ārstes ieteikumiem, vismaz stundu dienā bērnam vajadzētu kaut ko fiziski darīt.
Jāatzīmē gan, ka bērniem un pusaudžiem, piemēram, ateroskleroze ir bezklīnisko simptomu fāzē. Šie simptomi parādās pusmūža vecumā, kad ir pirmais infarkts, augsts asinsspiediens un paaugstināts holesterīna līmenis. Taču bērnu vecumā jo īpaši svarīgi ir nepieļaut negatīvo faktoru ietekmi. Pēc I. Lubauas novērojumiem, pēdējā laikā izdodas dzirdēt aizvien vairāk pozitīvu piemēru, kas liecina, ka sabiedrībā izpratne par veselīga dzīvesveida nozīmi pieaug.
Runājot par sirds veselību, iepriekšējos gados arī Veselības ministrija uz aktivitātēm īpaši aicināja bērnu un pusaudžu auditoriju, kas, spriežot pēc lielās atsaucības, tika uztvertas nopietni.