Nupat veiktais CV-Online pētījums par Baltijas valstīm atklāj visai dramatisku ainu. Gandrīz katrs ceturtais jeb 23% Latvijā aptaujāto šī gada laikā plāno doties strādāt uz ārzemēm. Lietuvā un Igaunijā šis skaitlis ir krietni mazāks - attiecīgi 17% un 13%.
Kamēr bērns vēl mazs
Elīna Cīrule ir no Jūrmalas. Tagad viņa viena dzīvo ar savu trīsgadīgo meitiņu, jo vīrs strādā Zviedrijā. Atbrauc reizi pusotrā mēnesī, dažreiz reizi divos mēnešos. Ģimene nolēmusi vairs neturpināt atšķirtību, un arī abas ģimenes sievietes drīzumā grasās pārcelties uz Zviedriju. Iecere to darīt tieši tagad saistīta arī ar meitiņu. Tik agrā vecumā viņai būs gan vieglāk adaptēties jaunajā vidē, gan apgūt valodu.
Elīnas vīrs Zviedrijā strādā jau pusotru gadu. Darbs esot stabils, atalgojums atbilst padarītajam. Zviedrijā jau ir izveidojies paziņu loks, tas pārcelšanos padara mierīgāku. «Latvijā ar darbiem kūlāmies un malāmies, bet nekādi nespējām nodrošināt normālu izdzīvošanu. Bija jāizvēlas - strādāt neoficiālu darbu un dzīvot bez jebkādām garantijām vai arī oficiāli strādāt garas stundas, par kurām samaksa ir pavisam neatbilstoša,» stāsta Elīna.
Nošķirtība no tēva visvairāk ietekmē tieši bērnu. Agrāk vairāk bija vajadzīgs mātes siltums, taču tagad, gadiem ejot, meita alkst arī tēva rūpju un mīlestības. «Viņa gaida tēti, pārdzīvo, ka viņu tik reti satiek, un es tur neko pat nevaru izdarīt. Arī tētim mazā ir vajadzīga, un tas ir skumji, ka viņš gandrīz nav redzējis, kā viņa aug. Katru reizi, kā viņš atbrauc uz Latviju, mazā jau māk krietni vairāk nekā iepriekšējā reizē,» nosaka Elīna. Viņa jau ir apzinājusi visus iespējamos praktiskos risinājumus, piemēram, saistībā ar meitiņas bērnudārzu. Vietā, kur ģimene plāno apmesties, nav rindu uz bērnudārziem. Sieviete ar bērnu ik pa laikam aizbrauc uz Zviedriju, un novērojumi liecina, ka nav jāuztraucas arī par to, kā meitiņa sazināsies zviedru valodā. Mazā ļoti ātri apgūst valodu un, būdama tur, bez problēmām uztvērusi jau daudzus vārdus. «Arī paziņas, kas jau dzīvo Zviedrijā, saka - bērns tekoši runāt zviedru valodā var iemācīties triju mēnešu laikā. Bērni līdz piecu gadu vecumam ir spējīgi iemācīties runāt pat piecās valodās. Tas ir zinātniski pierādīts. Problēmas sākas vienīgi tad, kad jāmācās lasīt un rakstīt. Tad kāda valoda var atkrist,» ar uzzināto dalās sieviete.
Bažas arī par izglītību
Elīna atklāj, ka ekonomiskie apstākļi tomēr nav vienīgais iemesls, kāpēc negribas palikt Latvijā. Bažas rada arī izglītības sistēma. Līdz 5. klasei tā esot labā līmenī, taču tālāk kvalitāte strauji samazinās. «No 5. klases bērniem māca tikai teoriju. Pietrūkst praktiskā darba, arī zināšanu par finansēm. Bērniem jau skolā jāsāk saprast, kā veidojas nauda. Pieļauju, ka tas ir iemesls, kāpēc daudzas ģimenes Latvijā dzīvo no algas līdz algai. Zviedrijas izglītības sistēma paredz daudz lielāku uzsvaru uz praktiskajām nodarbībām. Viņi nestāv pie tāfeles, skatoties uz vienādojumiem, viņi iet ar skolotāju un dabā rēķina, piemēram, kaut vai koku apmēru,» atklāj Elīna.
Arī augstākajā izglītībā Latvijā ir tikai daži pozitīvi piemēri. Kā labo piemēru sieviete min Rīgas Tehnisko universitāti, viņasprāt, pie mums spēj sagatavot arī ļoti labus mediķus, bet tas arī ir viss. «Tu samaksā milzu naudu par mācībām, bet ir diezgan skaidri prognozējams, ka liela daļa nespēs nopelnīt naudu, lai atmaksātu kredītus,» nopūšas Elīna un piebilst, ka piedāvātā izglītība Latvijā turklāt nesakrīt ar darba tirgu.
Labāku nākotni bērnam
Vineta (vārds mainīts) Dienai atklāj savu stāstu. Arī viņa tuvākajā laikā plāno braukt prom - uz Vāciju. Sieviete tur jau ir pabijusi un sapratusi, ka viņai ir tuva gan šīs valsts iedzīvotāju daba, gan valsts attieksme. Tikpat liela nozīme ir atalgojumam. Arī ar dzīvesvietu nebūtu problēmu - iesākumā viņa apmestos pie draudzenes.
Vinetas dzīvesstāsts ir visai skarbs. Viņa viena audzina savu astoņus gadus veco meitiņu. Sieviete dzīvo mazpilsētā, un atrast darbu esot ļoti grūti. «Situācija nav viegla, ja arī paveicas atrast darbu, samaksa nav lielāka par minimālo algu, bet ir jāmaksā par dzīvokļa īri, bērnudārzu, internetu, telefonu. Pāri nekas nepaliek, nevaru savu meitiņu pat uz Zooloģisko dārzu aizvest. Ļoti gribētu savu mājiņu laukos, nodarboties ar lauksaimniecību, bet saprotu, ka tas ir tikai sapnis, jo man nav savas zemes un naudas iesākumam. Aizbraucot uz ārzemēm, vismaz būtu cerība kaut ko nopelnīt, atlikt, varētu atgriezties Latvijā,» atklāj Vineta. Tajā pašā laikā viņa saprot, ka ir jāpaiet vairākiem gadiem, lai vispār varētu sākt runāt par iekrājumiem.
Vinetai lēmums par aizbraukšanu nenāk viegli, tomēr viņa patlaban neredz iespējas izdzīvot Latvijā un arī pieļauj, ka ar laiku nemaz pēc dzimtenes neilgosies. «Es nāku no trūcīgas ģimenes, kopš sevi atceros, vienmēr ir nācies cīnīties ar naudas trūkumu. Mani tuvākie cilvēki ir miruši, viena dzīvoju jau kopš 15 gadu vecuma. Tikai nesen pabeidzu vidusskolu, ātrāk nevarēju, bija jāstrādā. Ļoti vēlos mācīties tālāk, bet tā ir ekstra, ko nevaru atļauties. Ļoti vēlos sev un meitai labāku nākotni, Latvijā es to neredzu,» savas dzīves skarbo realitāti ieskicē Vineta.
Skarbā aina aptaujās
Nupat Eurostat ziņojumā par 2013. gadu izrādījies, ka Latvijas iedzīvotāji ir vieni no neapmierinātākajiem Eiropas Savienībā (ES). Latvijas iedzīvotāji savu apmierinātību ar dzīvi vērtē ar 6,5 punktiem desmit ballu sistēmā, tas ir ceturtais zemākais rādītājs starp ES valstīm.
Arī jaunākā DNB bankas aptauja par to, kā cilvēki novērtē iespējas Latvijā atrast labu darbu, neatklāj neko pozitīvu. Tikai 5% respondentu norāda, ka Latvijā ir iespējas atrast labu darbu. Kaut gan gadu gaitā darba izredžu vērtējuma indekss ir nedaudz pakāpies, tas joprojām ir zems - izteikti lielākā daļa jeb 63% respondentu atzinuši, ka iespējas atrast labu darbu ir sliktas.
Arī jau iepriekš piesauktais CV-Online pētījums parāda, ka situācija nav būtiski uzlabojusies. 2011. gadā 27% aptaujāto minēja, ka plāno doties uz ārzemēm, 2013. gadā to skaits saruka tikai par vienu procentu. Paralēli tam, ka tagad rādītājs ir nokrities līdz 23% atzīmei, tikai 9% no strādājošajiem ārvalstīs atzinuši, ka šī gada laikā paredz atgriezties Latvijā.
Mediju vaina
Uz jautājumu, kāpēc Latvijas iedzīvotāji izrāda krietni lielāku vēlmi doties peļņā uz ārzemēm nekā Igaunijas un Lietuvas iedzīvotāji, DNB bankas ekonomists Pēteris Strautiņš atbild bez minstināšanās - tā ir mediju piesārņotības vaina. «To tikpat labi var saukt par informatīvā kara intensitāti. Pieļauju, ka tas varētu būt viens no iemesliem,» saka P. Strautiņš un piebilst, ka viena lieta ir pateikt, ka grib braukt prom, pavisam cita lieta - to arī izdarīt.
Ekonomists min kādu Francijas aptauju, kurā puse jauniešu pēc skolas beigšanas atzīst, ka grib pamest Franciju. «Tam, ka cilvēki izsaka vēlmi pamest valsti, ir ārkārtīgi tāls sakars ar reālo rīcību. Ja skatās pēc dažādiem netiešiem indikatoriem, Latvijā patlaban ir neiespējami pateikt, vai šobrīd vairāk iebrauc vai aizbrauc. Es šādas aptaujas vairāk uztveru kā pamudinājumu cilvēkiem izkratīt sirdi,» P. Strautiņš komentē.