Putekļi pārtop nokrišņos
Piesārņojums, kas nonāk gaisā un ūdeņos, izraisa ietekmi gan vietējā, gan globālā mērogā. Kopējā ūdeņu vai atmosfēras piesārņojuma ietekme pastarpinātā formā lielā mērā jūtama visās zemeslodes daļās, tajā skaitā arī Latvijā. «Piesārņojuma globālā pārnese norisinās nepārtrauktas un dinamiskas atmosfēras cirkulācijas, kā arī ūdens aprites cikla dēļ. Bez tiešas piesārņojuma pārneses atmosfērā dažādu fotoķīmisko reakciju ietekmē norisinās arī piesārņojuma transformācija, kas kopumā globālā mērogā ir būtisks faktors globālo klimata pārmaiņu izraisīšanā. To gan neizjūtam kā kādus konkrētus notikumus laika apstākļos, bet dažādas tendences, piemēram, nokrišņu un gaisa temperatūras mainībā,» skaidro Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) Prognožu un klimata daļas vadītājs Andris Vīksna. Piemēram, intensīvas rūpniecības reģionos, līdzīgi kā lielpilsētās, vērojamas siltuma salas, jo tajos notiekošie procesi lielākoties ir saistīti ar lielāku vai mazāku siltuma izdalīšanu. Tā globālā mērogā atmosfēras piesārņojums augstākos tās slāņos veido nosacītu barjeru no zemes izstarojošai radiācijai un līdz ar to ir vainojams pie gaisa temperatūras paaugstināšanās atmosfēras piezemes slānī. Putekļu veidā atmosfērā atrodas ne tikai kosmiskie putekļi, bet tur nonāk arī cietās dūmu daliņas no sadedzināta kurināmā vai mežu ugunsgrēkiem, vai vulkānu izvirdumiem, bet šķidrās - no jūras sāļiem ūdens tvaiku kondensācijas procesā. Tās viegli piesaista mitrumu, tā veicinot mākoņu pilienu un pat sniegpārslu veidošanos, kā rezultātā iespējami biežāki nokrišņi.
«Gaisam sasniedzot piesātinājumu, veidojas migla vai izkrīt nokrišņi, tādējādi reģioni ar intensīviem putekļu un gāzu izmešiem ir atbildīgi par biežāku nokrišņu izraisīšanu, reģionālā līmenī šāds piesārņojums no lieliem rūpniecības centriem tiek pārnests vairāku simtu vai pat tūkstošu kilometru attālumā,» stāsta A. Vīksna, piebilstot, ka stabilas atmosfēras apstākļos, kam raksturīga vāja gaisa sajaukšanās, veidojas īpaši bīstama situācija. Gaisa piesārņojumu ievērojami palielina ne tikai rūpniecība, bet arī aviācija. Lidmašīnu «astes» ne vien vizuāli, bet arī efekta ziņā mēdz pielīdzināt mākoņiem, lai arī laika prognožu sagatavošanā tās neņem vērā. Kā skaidro A. Vīksna, lidmašīnu kondensācijas grīstes noteiktos mitruma un lēnu vēju apstākļos neizklīst, bet veido spalvveidīgus mākoņus, kas intensīvas aviosatiksmes reģionos var veidot ievērojamu augšējo mākoņu slāni. Šīs «astes» ir papildu komponents siltumnīcas efekta pastiprināšanai, tādējādi kavējot zemes siltuma atdevi.
Skābs lietus ārda vēsturi
Līdz ar rūpniecību Eiropa piedzīvoja arī vides paskābināšanos. Pērnā gadsimta 60. gados tika konstatēta vides paskābināšanās Skandināvijā, Vācijā un Čehijā, kā rezultātā gāja bojā koki un zivis, un to izraisīja cilvēka radītais piesārņojums atmosfērā, sadedzinot akmeņogles un kokogles. Tapa likumdošanas akti un nacionālās programmas, lai kavētu turpmāku skābo nokrišņu rašanos. Arī Latvijā novērojumu stacijā Rucavā tiek uzraudzīts nokrišņu skābums. LVĢMC dati liecina, ka pirms piecpadsmit gadiem Latvijā nokrišņi ar skābu reakciju tika konstatēti septiņpadsmit reizes, bet pēdējā gada novērojumos nokrišņi ar skābu reakciju konstatēti tikai vienu reizi. Faktiski visi nokrišņu paraugi ar vāji skābu reakciju fiksēti aukstajā periodā, jo tad atmosfēras gaisā noplūst paaugstināta apjoma piesārņotas vielas ar paskābināšanas efektu. Nokrišņu skābums atkarīgs no nokrišņu ilguma, intensitātes un nokrišņu veida. Nokrišņos miglas un rasas veidā skābums var būt nozīmīgi augstāks nekā parastos lietus nokrišņos. A. Vīksna skaidro sekas: «Paskābinātu nokrišņu ietekme negatīvi atsaucas uz visu biosfēru - gan ūdenī, gan uz Zemes virsmas esošajām dzīvības formām, kā arī postoši iedarbojas uz cilvēces kultūrvēsturisko mantojumu, intensīvi noārdot akmens celtnes un pieminekļus.»