Pēdējā laikā dažādu nozaru uzņēmēji norādījuši, ka Latvijā nepieciešama biznesa vides sakārtošana, atbalstot korekti strādājošos tirgus dalībniekus un ierobežojot melnās avis - tos, kuri realizē likumiem neatbilstošu izmaksu optimizāciju, - un arī pelēkās avis - tos, kuri cenšas apiet konkrētās nozares profesionālos kritērijus.
Šāds redzējums tiek izklāstīts tik bieži, ka skaidrs - uzņēmējiem jautājums patiešām ir aktuāls, turklāt tiek pausts ne tikai sarunās, bet arī intervijās medijiem, izsūtītajos paziņojumos un nozaru profesionālo organizāciju pārstāvju viedokļos. Par nepieciešamību sakārtot biznesa vidi runā ļoti dažādu nozaru, to vidū ēdināšanas, autoservisu, finanšu pakalpojumu, būvniecības un tūrisma, uzņēmēji.
Daži biznesa vides pārstāvji izsaka priekšlikumus ieviest uzņēmumu licencēšanu, ja tāda nozarē vēl nepastāv, un noteikt, ka profesionālo prasmju apliecināšanai nepieciešams sertifikāts. Kādam var šķist neloģiski, ka uzņēmēji vēlas lielāku birokrātiju, vēl kāds teiks, ka šādā veidā tiek risināta konkurences cīņa, tomēr apgalvojums - nepieciešama tirgus sakārtošana - ir nozīmīgs signāls visai sabiedrībai, jo pēc būtības pārsniedz vienas nozares robežas.
Līdz ar aicinājumu sakārtot biznesa vidi no dažādām tautsaimniecības nozarēm izskan pārmetumi valsts iestādēm. Ne jau par pārlieku aktīvu darbu, nē. Tieši pretēji. Pārmetumi Patērētāju tiesību aizsardzības centram, Valsts ieņēmumu dienestam, Konkurences padomei, Pārtikas un veterinārajam dienestam un ministrijām, it īpaši Ekonomikas ministrijai, tiek veltīti par to, ka valsts iestādes, pēc uzņēmēju domām, ir pārāk neefektīvas cīņā ar tiem tirgus dalībniekiem, kuri, iespējams, īsteno kādu likumiem neatbilstošu shēmu izmaksu optimizēšanai vai strādā nekvalitatīvi. Kā pozitīvs piemērs efektīvākai kontrolei un labāk sakārtotai biznesa videi daudzās nozarēs tiek minēta Igaunija. (Igaunijas pieredze, piemēram, skolēnu ēdināšanas kvalitātes kontrolē, izklāstīta 26.05. Dienā.)
Diemžēl Latvijas valsts iestādes uz uzņēmēju pārmetumiem nereti atbild vai nu aizbildinoties ar resursu trūkumu (nav darbinieku, nav laika, nav pieredzes), vai arī uzsverot, ka strādā pēc sen izveidota prioritāšu saraksta un netaisās reaģēt uz pēkšņām kāda uzņēmēja bažām.
Veidojas dīvaina situācija. Ekonomikas analītiķi apgalvo, ka jāizglīto Latvijas sabiedrība par to, ka strādāt korekti, ievērot visas normatīvo aktu prasības un maksāt nodokļus ir prestiži. Mūsu valsts uzņēmēji apliecina, ka solis šajā virzienā tiek sperts, un mudina sakārtot biznesa vidi, bet nereti saņem tikai niecīgu valsts iestāžu atbalstu.
Rezultātā atbildība par tirgus sakārtošanu gulst uz preču un pakalpojumu pircējiem, uz viņu prasmi un gribu izvēlēties to uzņēmumu piedāvājumu, kuri strādā korekti. Te gan ir divi vājie punkti: pirmkārt, daudziem iedzīvotājiem nākas taupīt katru eiro, tāpēc viņi ir spiesti izvēlēties lētāko variantu, otrkārt, ne vienmēr pircējs ātri un vienkārši var pārliecināties, cik korekti uzņēmums strādā.