Medaļas divas puses
Gadu no gada Latvijas lepnuma balvai tiek pieteikts liels cilvēku skaits. Pieteikto vidū bijuši gan pedagogi un mediķi, gan uzņēmēji un labdarības pasākumu organizētāji, gan audžuģimenes un glābēji, gan cilvēki, kuri pārvarējuši grūtības un ar savu sīkstumu iedvesmojuši apkārtējos, gan jaunieši, kuri izrādījušies drosmīgāki par daudziem pieaugušajiem. Pieteikumos allaž ir pārstāvēta gan valsts galvaspilsēta, gan reģionu pilsētas, gan nomaļi lauku novadi.
Latvijas lepnums - no vienas puses, šiem vārdiem piemīt pozitīvu ambīciju noskaņa, jo te nav runa par cilvēku, ar kuru pamatoti var lepoties tikai kāda ģimene vai draugu kopa, konkrēta skola vai darbavieta, viens novads vai pilsēta, bet gan par cilvēku, ar kuru var lepoties visa mūsu valsts. Par cilvēku, kurš godam var savās rokās turēt un mājās pēc apbalvošanas ceremonijas aizvest Latvijas lepnuma balvu - mirdzošo Ābeli. To vērts ņemt vērā, rakstot pieteikuma vēstuli.
Tomēr, no otras puses, vārdu Latvijas lepnums valstiskajam mērogam nevajadzētu kļūt par iemeslu atteikties no pieteikuma vēstules rakstīšanas un pārspīlētā pieticībā nepieteikt šai balvai kādu nesavtīgu, labestīgu līdzcilvēku, kādu radinieku, draugu, kaimiņu vai paziņu, kurš iedvesmo apkārtējos un ar savu ikdienas veikumu vai iepriekš neplānotu varonīgu rīcību var būt par uzmanības vērtu paraugu daudziem. Patiesībā taču visai Latvijas sabiedrībai ir svarīgi, lai tiktu cildināti un valsts mērogā pazīstami kļūtu cilvēki, kuriem piemīt labsirdība, altruisms, drosme, izlēmība un pašaizliedzība.
«Man lielākais gandarījums ir palīdzēt cilvēkiem. Es ļoti mīlu cilvēkus, bez cilvēkiem nevaru,» Dienai teikusi Latvijas lepnuma balvas ieguvēja Gulbenes zupas virtuves saimniece Ilga Vanuška. Tieši cilvēkmīlestība bieži vien arī ir tas galvenais arguments, kāpēc kāds no līdzcilvēkiem pelnījis, lai viņu pieteiktu šai balvai.
Izcelt gaismā nesavtību
«Cildināsim izcilības, jo viduvējības pašas sev atradīs ceļu. Izlauzīs. Uzrāpsies. Pieprasīs. Uzstās. Apvainosies,» saistībā ar citu projektu - Dienas Gada balva kultūrā - rakstījusi avīzes Diena kultūras redaktore Undīne Adamaite. Līdzīgi ir arī ar akciju Latvijas lepnums, kuras mērķis ir pateikt paldies cilvēkiem, kas izceļas ar sirds siltumu un nesavtību, bet tieši šādi cilvēki bieži ir pieticīgi un necenšas ikvienam, kurš pagadās ceļā, skaļi un uzstājīgi klāstīt par saviem sasniegumiem.
Īsta labestība ir klusa, tā nekliedz par visiem apkārtējiem skaļākā balsī, nerunā kategoriskās intonācijās, necenšas pirmā ieiet pa ikkatrām durvīm, kaprīzi pieprasot uzmanību, atzinību un balvu. Tā skaļā, prasīgā, kliedzošā parasti ir augstprātība, kam ar nopelniem līdzcilvēku labā visbiežāk nav ne mazākās saistības. Īsts altruisms ar apkārtējiem runā smaidot un ir cieši saistīts ar iecietību. Tas neiecietīgais, kam smaida vietā dzēlīga attieksme un allaž paštaisns viedoklis, parasti ir egoisms. Tāpēc, piesakot cilvēkus Latvijas lepnuma balvai, vērts atcerēties par tiem klusajiem, labestīgajiem, smaidīgajiem, nevis skaļajiem, prasīgajiem, dzēlīgajiem, par tiem, kuri paši - bez pieteikuma vēstules - uz apgaismotas skatuves neiznāks, valsts mēroga atpazīstamību nemeklēs un balvu par paveikto augstprātīgi nepieprasīs.
Iepriekšējo gadu pieredze liecina, ka tieši pārliecība, «lai par mani runā mani darbi», un nevēlēšanās slavēt paveikto raksturīga daudziem Latvijas lepnuma balvai pieteiktajiem cilvēkiem un arī balvu saņēmējiem.
«Tikai nerakstiet par mani kā par izcilu paraugu citiem,» tā sarunas ar Dienu sākumā sacīja Latvijas lepnums - matemātiķis Juris Škuškovniks -, uzsverot, ka nopelni jauniešu sagatavošanā matemātikas olimpiādēm un sacensībām nepieder tikai viņam vienam.
Daudzu cilvēku, kuri saņēmuši šo balvu, dzīves filozofiju labi raksturo arī Latvijas lepnuma balvu ieguvušās labdarības projekta veidotājas Amandas Grases-Kotļevas viedoklis - ikvienam var gadīties grūtības, tāpēc brīžos, kad iet labi, jāpalīdz tam cilvēkam, kurš pats tobrīd netiek ar dzīvi galā, jo, kas zina, rīt situācija var pavērsties pretēji.
Ne jau atpazīstamība ir svarīga, vienkārši «gribu jauniešiem dot cerību. Lai arī tie jaunieši, kuri nāk no trūcīgām ģimenēm, noticētu, ka var vairāk - ne tikai Latvijā grāvjus rakt vai ārzemēs zivis pakot,» sacījis Latvijas lepnuma balvas saņēmējs, pērnā gada projekta žūrijas dalībnieks, uzņēmējs un mecenāts Daumants Pfafrods.
Vairāk par vienu nomināciju
Plānots, ka arī šogad, tāpat kā iepriekšējos gados, rakstus par spilgtākajiem Latvijas lepnuma balvai pieteiktajiem cilvēkiem varēs lasīt avīzē Diena un portālā Diena.lv. Paredzēts, ka arī šogad lēmumu par to, kuri no visiem pieteiktajiem saņems Latvijas lepnuma balvas, pieņems žūrija. Otrajos Ziemassvētkos, 26. decembrī, Latvijas lepnums 2015 noslēgsies ar godināšanas ceremoniju kanālā TV3, kurā simboliskā Latvijas lepnuma balva - mirdzošā Ābele - tiks pasniegta desmit nominācijās un sabiedrība uzzinās apbalvoto vārdus.
Jāatgādina, ka Latvijas lepnuma balvas tiek piešķirtas dažādās nominācijās un, piemēram, pērn žūrijas lēmums bija šāds: Latvijas lepnums nominācijā Skolotājs - Juris Škuškovniks; nominācijā Caur ērkšķiem uz zvaigznēm - Mārtiņš Oliņš; nominācijā Drosme un vīrišķība - Kaspars Garsils un Ainars Bormeisters; nominācijā Mecenāts - Aivars Millers; nominācijā No sirds uz sirdi - Amanda Grase-Kotļeva; nominācijā Cilvēks cilvēkam - Ilga Vanuška; nominācijā Glābējs - Jēkabs Kalmanis; nominācijā Sargeņģeļi - Borjaginu ģimene; nominācijā Ģimene - Savina Gailume; nominācijā Labā sirds - Anete Asare.