Atšķirībā no daudzinātā trillera par Ventspils mēru Aivaru Lembergu, kur par lasītājus iesildošiem materiāliem kalpoja rokasgramata.com publicētās atklāsmes par Lembergu bērnu šopingu, šoreiz Lapsas lidojums ir krietni vien «augstāks». Šlesera tēvs, lūk, esot bijis dzīves neveiksminieks, neuzticīgs vīrs, slepkava, turklāt vēl garīgi slims! Vai nav baisi? Pērciet un lasiet!
Grāmatas ievadmateriāls skaidri un gaiši lasāms jaunākajā žurnāla Kas jauns numurā ar brēcošiem apakšvirsrakstiem Politiķa šausmīgais mantojums, Jaunas sievietes nežēlīgā slepkavība utt. Kā raksta autore parakstījusies kāda pavisam nevainīga Vita Zvaigznīte. Lapsas stilā.
Visu cieņu Lapsas rakšanas un ložņāšanas talantam, taču šādi zemiski pirmsvēlēšanu publicitātes manevri, izmantojot nožēlojamus mājienus Šlesera virzienā, ir ne vien necilvēcīgi, bet arī degradē visu žurnālistisko jēgu kaut ko rakt, kā arī pilnīgi nevajadzīgi pārbīda politiķu vērtēšanas akcentus priekšvēlēšanu laikā.
Tā vietā, lai runātu par ekonomiku, kritiski vērtētu politiķu darbus, atšķetinātu un tautai atklātu politiķu aizmuguriskās shēmas un galu galā vērtētu, vai tas pats Šlesers spēj būt labs premjers, nevis tukšsolītājs, Lapsas populisms liek pilnīgi nevajadzīgi iedziļināties viņa bērnībā, un šajā gadījumā jāpiekrīt politologa Ivara Ījaba vērtējumam, ka cilvēki neizvēlas vecākus, kam piedzimt. Un neba tas, vai mūsu māte, tēvs ir labs vai slikts, izšķir to, cik labi vai slikti esam mēs paši.
Var, protams, diskutēt, cik dabiski vai nedabiski Šlesers slaucīja asaras visu televīzijas kameru priekšā un vai gadījumā tas jau nav pieskaitāms pie Par labu Latviju! kampaņas autora Ērika Stendzenieka pirmsvēlēšanu trika iežēlināt vēlētājus, taču sist politiķus, jebkurus, izmantojot viņu bērnību, nav ētiski un pieņemami.