Viņai tika dotas desmit minūtes parlamentāriešu iepazīstināšanai ar Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības (ES) Padomē prioritātēm, taču premjere runāja gandrīz divtik ilgi un šī uzstāšanās bija skatāma interneta tiešraidē. Atzīmēdama Latvijas neatkarību un pilntiesīgo dalību ES, uzrunu premjere sāka, pieminot aizvadītās nedēļas traģiskos notikumus Francijā, pēc kuriem cilvēki izgāja ielās. Arī viņa pati piedalījās gājienā Parīzē, lai apliecinātu, ka «mēs demokrātiskajā pasaulē iestājamies par vērtībām, par cilvēka brīvu pašizpausmi, par miermīlīgu dažādu kultūru un reliģiju līdzāspastāvēšanu».
Turpinot uzrunu, l. Straujuma parlamentāriešus aicināja kopā ES stāties pretī izaicinājumiem, pārvarēt grūtības un virzīties uz priekšu. Latvijas piedāvātās prioritātes ir investīcijām pievilcīga vide, Eiropas digitalizācija, «iesaistīšanās globālā līmenī» un Enerģētikas savienības izveide. Tam visam būtu jārada jaunas darba vietas un jāpārvērš Eiropa par pasaules vadošo uz zināšanām balstīto ekonomiku.
Straujuma arī izteica cerību visiem kopā spēt «nosargāt Eiropas vērtības», no kā atkarīga Eiropas nākotne. Liberāldemokrātu grupas pārstāve Sofija Intvelda vēlāk pārmeta premjerei, ka viņa ne ar pušplēstu vārdiņu nav izteikusi atbalstu seksuālo minoritāšu tiesībām. Jāatzīmē, ka šī deputāte pirms nedēļas lūdza ES Padomi izvērtēt nesenos Latvijas prezidenta Andra Bērziņa izteikumus par to, ka homoseksualitāte ir «izvēle», kas nebūtu jāuzspiež vai jāreklamē citiem. Debates pēc Straujumas uzstāšanās ilga vairāk nekā pusotru stundu, un to laikā izskanēja krasi atšķirīgi vērtējumi par Latvijas prezidentūras apņemšanos un solījumiem. Pa spalvai Latvijas valsti debatēs glaudīja galvenokārt labēji centriskās Eiropas Tautas partijas deputāti, kurai piederīgi visi Vienotības pārstāvji EP. Savukārt citi deputāti pārmeta L. Straujumai to, ka viņas vadītā valdība nespēj atrisināt daudzas problēmas savā valstī, tajā pašā laikā prezidentūras pusgadā apņēmusies pārvērst visu Eiropu veiksmes stāstā. Atsevišķi deputāti pauda bažas, ka Latvija prezidentūras laikā vēlas visai ES uzspiest krīzes un pēckrīzes gados pašu praktizēto taupības politiku.