Par gudro galvu aizplūšanu runā arī zinātnieki. Kaut gan liela problēma ir atalgojuma jautājums, Latvijai ir vēl viens trūkums - zinātnieki patlaban šeit neredz lielas iespējas attīstīties. Iepriekš daudz runāts arī par informācijas tehnoloģiju (IT) nozares speciālistu zaudēšanu, tomēr šeit tīri organiski parādījies risinājums - mūsu valstī sāk darboties arvien vairāk ārvalstu IT uzņēmumu, kas lielākoties strādā tirgum ārpus Latvijas.
Statistikas datu par to, cik daudz profesionāļu ir pārvākušies, lai savu darba mūžu pilnībā veltītu kādai citai valstij, nav, un to izmērīt ir grūti. Daļa no aizbraukušajiem atgriežas, un tad pati aizbraukšana patiesībā kalpo kā ieguldījums Latvijas tautsaimniecībā, jo profesionālis ir guvis ne tikai vērtīgu pieredzi, bet arī cēlis kvalifikāciju.
Aizbrauc studiju laikā
Visvairāk par profesionāļu aizbraukšanu satraucas medicīnas nozarē. Problēma pastāv jau gadiem, bet risinājuma kā nav, tā nav. Turklāt sistēma aizplūšanu uz ārzemēm pat savā ziņā veicina. «Protams, ir arī reemigrācijas gadījumi, bet uz kopējā fona to ir ļoti maz. Pārsvarā jaunos speciālistus savervē, stājoties rezidentūrā, jo tajā periodā ir ļoti mazas algas,» Dienai stāsta Ārstu biedrības valdes loceklis un ārsts Roberts Fūrmanis. Rezidentūra ilgst no trim līdz sešiem gadiem atkarībā no specialitātes, un par to mēnesī maksā ap 350 eiro. Turklāt atlaižu nav - ir jāstrādā no pulksten 8.00 līdz 17.00.
Jaunais ārsts Dienai arī atklāj, ka portālā Linkedin, kas orientēts uz profesionāliem kontaktiem, saņem daudz vēstuļu ar darba piedāvājumiem no profesionālām organizācijām, kas nodarbojas ar mediķu piesaisti no citām valstīm. Šiem uzņēmumiem jaunos speciālistus ir ļoti viegli motivēt braukt prom no Latvijas, jo ir valstis, kur atalgojums rezidentūrā ir līdz pat 10 reižu lielāks. Jaunieši dodas uz valstīm, kur var sazināties angļu valodā, populārs gala mērķis ir arī Vācija. Skandināvijas valstis ar vervēšanu tik aktīvi nenodarbojas, parasti cilvēki paši tur atrod darbvietu. Kopumā gan Latvijas, gan Austrumeiropas mediķu profesionalitāte pasaulē tiek vērtēta augstu. Turklāt viņus var pārvilināt, īpaši netērējoties.
«Vervētājiem nav jāinvestē milzu līdzekļi, būtībā viņi paņem gatavu speciālistu, ir jāpiemaksā tikai par valodas apguvi. Bet tā ir mūsu valsts problēma. Tai būtu jārada tādi apstākļi, lai cilvēks, kas šeit mācās un grib palikt, būtu ar dzīvi apmierināts. Ja mediķis jūtas kā pārstrādājies zirgs, tad par ko šeit brīnīties? Paskatieties, kādu algu uz rokas saņem medmāsas vai ārstu palīgi! Jūs neatradīsiet nevienu, kas strādātu tikai vienā darbavietā. Viņi ir spiesti strādāt divos darbos ne jau tādēļ, lai nopelnītu miljonu, viņi to dara, lai izdzīvotu. Cik daudz laika mediķi pavada ar savu ģimeni? Ne cik. Viņi skrien no viena darba uz otru,» stāsta R. Fūrmanis.
Arī IT profesionāļu izbraukšana no Latvijas notiek jau daudzus gadus, un tas nav tāpēc, ka šeit nebūtu ko darīt, tieši pretēji - joprojām ir liela nepieciešamība pēc labiem speciālistiem šajā jomā. Latvijas Atvērto tehnoloģiju asociācijas valdes priekšsēdētājs Jānis Treijs aicina pavērot darba sludinājumus, kas parāda, ka IT speciālisti tiek meklēti nepārtraukti. Tomēr šeit aina ir mazliet citāda nekā medicīnā. «Pēdējos gados Latvijā darbu ir sākuši daudzi pakalpojumu sniegšanas centri, kas apkalpo ārvalstis. Tāpat, piemēram, liels starptautisks uzņēmums vienu savu funkciju novirza darbam Latvijā. Drīzāk es teiktu, ka mūsu speciālisti paliek tur, nevis dodas strādāt uz ārzemēm,» stāsta J. Treijs un piebilst, ka jaunie apstākļi ir pavēruši iespēju speciālistiem labi atalgotu darbu iegūt bez izbraukšanas. Tie, kurus tomēr savervē darbam citviet, parasti izvēlas zemes, kuru valodā spēj sazināties. IT nozarē tehniskās zināšanas visur ir vienādas, bet labas konkrētās valsts valodas prasmes dod iespēju sazināties ar kolēģiem un priekšniecību, kas ir ne mazāk svarīgi.
Aizbrauc arī zinātnieki
Savukārt ļoti bieži aizbrauc jaunie zinātnieki, jo aicinājumu netrūkst. Latvijas Jauno zinātnieku apvienības priekšsēdētājs Egils Stalidzāns atzīst, ka apmēram katrs desmitais, kas aizstāv doktora disertāciju, tiek savervēts darbam ārvalstīs. Turklāt tas notiek apstākļos, kad zinātnē tā jau paliek tikai puse no tiem, kas aizstāvējušies. «Viena daļa zinātni neredz kā pietiekoši atraktīvu ne Latvijā, ne ārpus tās. Daļa no tiem, kas tomēr ir gatavi cīnīties, izvēlas to darīt citur. Tās proporcijas varētu būt tādas - divi paliek Latvijā, viens aizbrauc prom,» viņš skaidro.
Aizbraucēji zinātnē vislabprātāk izvēlas strādāt Lielbritānijā, otrajā vietā ierindojas ASV, nozīmīgu vietu ieņem arī Zviedrija un Vācija. «Mūsu cilvēki izvēlas spēcīgas valstis. Protams, apmēram desmitā daļa kaut kad atgriežas, un tos es sauktu par lielākajiem patriotiem. Viņi iemācās, iegūst pieredzi un finansējumu, atgriežas un parāda, ka, strādājot zinātnē, var pat labi dzīvot. Viņi parāda, ka šī tomēr nav «nepieskaitāmo» profesija,» teic E. Stalidzāns. Tomēr ir daudzi gadījumi, kad arī atgriežoties nākas konstatēt, ka ārzemēs apgūtās prasmes un pieredze šeit nav vajadzīgas. Tas parasti ir pēdējais piliens pat lielākajiem patriotiem.
Zinātnieki visbiežāk atsaucas uz sludinājumiem, tāpat liela nozīme ir informācijas plūsmai. Piemēram, ja zinātniekam Zviedrijā ir vajadzīgs līdzstrādnieks, viņš izplata šo informāciju caur dažādiem kanāliem, lai tas aptvertu visplašāko loku. Sludinājumā parasti tiek minēts atalgojums un līguma termiņš.
Bez skaitļiem
Runājot par situāciju kopumā, Nodarbinātības valsts aģentūras preses sekretārs Andrejs Filipovs gan izvairās lietot terminu «vervēšana» un uzsver, ka tādus datus aģentūra neapkopo. «Mums taču ir vienotais darba tirgus, tā ir realitāte, kas nāk līdzi no 2004. gada, kad iestājāmies Eiropas Savienībā,» viņš saka.
Patērētāju tiesību aizsardzības centrā (PTAC) par darbu ārzemēs saņemts gaužām maz sūdzību. Tās pašas pārsvarā ir par mazkvalificētiem darbiem, piemēram, kāds vīrietis, kas patlaban strādā par kurjeru Vācijā, sūdzējies, ka nesaņem līgumā piesolīto fiksēto algu, bet gan samaksu atkarībā no piegādāto sūtījumu skaita. PTAC pārstāve Sanita Gertmane gan apšauba, vai mazais sūdzību skaits tiešām varētu būt rādītājs tam, ka viss ir tik gludi: «Manuprāt, cilvēki nedaudz kaunas sūdzēties par savām neveiksmēm.»