Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Rīgā +5 °C
Skaidrs
Piektdiena, 15. novembris
Undīne, Leopolds, Unda

Latviju būvē apakšuzņēmumi

Latvijas būvkomersantu reģistrā patlaban atrodami 5125 aktīvi būvkomersanti. Vien 77 no tiem darbinieku skaits pārsniedz 100 cilvēku. Lielākais būvkomersantu skaits koncentrējas Rīgā. Kā liecina Rīgas pilsētas būvvaldes apkopotā informācija, sākot no 2009. gada, reģistrēts 5260 būvatļauju, kurās norādīts vairāk nekā tūkstoš būvuzņēmēju. Nozīmīgie projekti koncentrējas tikai dažu rokās - dominējošās ir Skonto būve, trīs būvuzņēmēji no RBSSKALS grupas, Arčers, Re&Re un Merks.

Kā svētku eglītes virtenē savijas daudzās apakšfirmas, kas iesaistītas projektu būvniecībā. Ja pēkšņi virtene pārstāj degt, noskaidrot, kura lampiņa bijusi pie vainas, ir gandrīz neiespējami. Būvuzraugs Ilmārs Birzgalis Dienai norāda, ka pašreizējo situāciju mainīt ir diezgan grūti. Pirmkārt, vajadzētu panākt, lai galvenais būvuzņēmējs būtu atbildīgs par pilnīgi visiem būvlaukumā strādājošajiem apakšuzņēmumiem. Patlaban situācija esot absurda. «Galvenais būvuzņēmējs noslēdz līgumu, būvatļaujā par atbildīgo deleģējot būvdarbu vadītāju, ir būvuzraugs un arī autoruzraugs,» secību sāk klāstīt I. Birzgalis un turpina, «viņi nonāk pie konkrētas būvkonstrukcijas izbūves. Tas tiek deleģēts apakšuzņēmumam, kas ir reģistrēts būvkomersantā. Savukārt šis būvkonstrukciju izbūvētājs noslēdz apakšuzņēmēja līgumu ar konkrētu metālkonstrukciju piegādātāju, kurā atkal pēc būvnormatīviem ir vajadzīgs būvkomersants.» I. Birzgaļa izklāsts par atbildību vēl nav pat pusē. Kad tas noslēdzas, viņš teic, ka ir projekti, kas būvēti pat desmit apakšuzņēmēju pakāpēs.

«Saeima atbalstījusi ieceri izveidot Būvinspekcijas kontroles biroju, lai tas pārbaudītu atbildības. Ko viņi baudīs, viņi kaklu nolauzīs! Mums vairs nav tā, kā kādreiz būvēja - ķieģelis, kaļķis, ķelle un stute,» izsaucas I. Birzgalis.

Paliek apdegušie gali

Par spīti tam, ka būvniecība ir reglamentētā sfēra un tā pieprasa sertificētus speciālistus, apakšuzņēmēju kapacitāti izmērīt neviens nesteidz. «Pie lielajiem projektiem strādā mazās kompānijas, kuras nespēj atļauties nodrošināt ne būvniecības kvalitāti, ne profesionālu vadību, ne darba drošību, ne atbilstību visām nodokļu politikas prasībām. Strādā melnās brigādes,» norāda I. Birzgalis. Lielajiem būvuzņēmumiem nav izdevīgi uzturēt savus būvniekus, jo viņi tos lēti iegādājas kā ārpakalpojumu no mazajiem uzņēmumiem. Šo problēmu neslēpj arī Ekonomikas ministrijā, tās pārstāve Elita Rubesa-Voravko stāsta, ka mazie uzņēmumi to uztver kā diskrimināciju: «Nesaņemot pasūtījumu visa objekta būvniecībai, viņus aicina piedalīties kā apakšuzņēmējus. Tādā statusā samaksa par darbiem ir mazāka nekā pilna cikla projekta īstenošanā.» E. Rubesa-Voravko teic, ka šajā brīdī liela nozīme ir tam, vai lielais uzņēmums ievēro godīgus un nediskriminējošus apmaksas nosacījumus. To, ka lielais apakšuzņēmumu skaits mēdz radīt sajukumu būvobjekta dokumentācijā, neviļus apliecina arī Rīgas pilsētas būvvaldē. Tās pārstāve Ilze Žūka teic, ka būvprojektos tipiskākie pārkāpumi ir saistīti tieši ar neatbilstībām izpilddokumentācijā. «Piemēram, būvdarbu žurnālā un autoruzraudzības žurnālā nav aizpildītas visas sadaļas, nav atbildīgo būvniecības dalībnieku parakstu, nav nozīmīgo konstrukciju un segto darbu pieņemšanas aktu,» atklāj I. Žūka. Pagājušajā nedēļā, Saeimā diskutējot par grozījumiem Būvniecības likumā, arī neatkarīgo deputātu grupas pārstāve Elīna Siliņa izcēla nepieciešamību pēc apakšuzņēmēju kompetences. «Profesionālo izglītību un mūžizglītību sasienam kopā ar būvniecībā iesaistīto speciālistu izglītību. Padomju laikā mums bija piecu kategoriju būvniecībā iesaistītie speciālisti, sākot no zemākā līmeņa būvstrādnieka, līdz pat augstākā līmeņa inženieriem. Ja mēs šādas prasības ieviesīsim būvniekam no A līdz Z, tad arī tam apakšuzņēmējam, kas specializējies vienā mazā, konkrētā būvniecības jomā, problēmas ar būvniecības kvalitāti nebūs.»

Zemākās cenas faktors

Būvniecības eksperts Leonīds Jākobsons teic, ka būvniecības kvalitāti vismaz daļēji var kontrolēt, regulējot tieši iepirkumu procedūru: «Lielie uzvar, un tā tam arī jābūt. Ieteiktu vērst uzmanību uz pretējo, piemēram, ja kāda kompānija, kas ir piedalījusies iepirkumus un tos norāvusi vai arī ir pieļāvusi kādus pārkāpumus būvniecības procesā, tad šo kompāniju no A grupas uz laiku vai pavisam varētu izslēgt.»

Kaut gan Publisko iepirkumu likums zemākās cenas principam paredz arī alternatīvu iespēju - saimnieciski izdevīgāko piedāvājumu, ar izteiktu izrāvienu pēdējos piecos gados tomēr uzvarējuši piedāvājumi par zemāko cenu. Piemēram, 2010. gadā tika noslēgti 534 līgumi, kuros izvēlēta zemākā cena, vien 220 gadījumos priekšroka dota saimnieciski izdevīgākajam piedāvājumam, liecina Iepirkumu uzraudzības biroja apkopotā informācija. Gadiem ejot, tendence kļūst arvien izteiktāka. Tā, piemēram, pērn zemās cenas princips ļāvis atrast uzvarētāju 859 iepirkumos, tajā pašā laikā saimnieciski izdevīgākais piedāvājums izvēlēts vien 152 gadījumos. Par spīti tam, ka finanšu krīze 2011. gadā vēl bija pilnā plaukumā, tieši tad iepirkumos bija novērojama vislielākā kopējā līgumu summa un līgumu skaits. Tad pavisam tika noslēgts 1071 līgums par 590 miljoniem latu. Šogad noslēgts mazāk līgumu - 1011, arī summa ir par apmēram 70 miljoniem mazāka.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Būvnieku TOP

Pēc apgrozījuma
Skonto būve - Ls 67,1 milj.
UPB - Ls 53,98 milj.
Arčers - Ls34,4 milj.

Pēc peļņas
Alco - Ls 5,94 milj.
SIA Arčers - Ls 3,17 milj.
Skonto būve - Ls 2,65 milj.

Avots: Rīgas pilsētas būvvalde, dati par 2012. gadu

Sūdzības par iepirkumiem

2009.g. - 901
2010.g. - 572
2011.g. - 820
2012.g. - 798
2013.g. (līdz nov.) - 622

Iesniedzēju TOP
Merks - 48 iesniegumi
Meistars JVK - 26 iesn.
CB - 23 iesn.

Avots: IUB, iesniegumu kopējais skaits no 2009. gada līdz 2013. gada novembrim

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Saeima iesaldē atalgojumu valdēs un padomēs

Lai uz diviem gadiem iesaldētu atalgojumu valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību valdēs un padomēs, Saeima vakar galīgajā lasījumā atbalstīja par steidzamiem atzītos grozījumus Publiskas pers...








Hokejs 2019

Vairāk Hokejs 2019


Positivus

Vairāk Positivus














Melu tvertne

Vairāk Melu tvertne


Vēlēšanas2018

Vairāk Vēlēšanas2018






Hokejs2018

Vairāk Hokejs2018






Phjončhana 2018

Vairāk Phjončhana 2018


Publikāciju iegāde

Vairāk Publikāciju iegāde










Jaunumi

Vairāk Jaunumi


Dabas Diena

Vairāk Dabas Diena




Citi

Vairāk Citi


Latvijā

Vairāk Latvijā


Dienas Sēne

Vairāk Dienas Sēne


Pasaulē

Vairāk Pasaulē



Velo Diena

Vairāk Velo Diena



Dienas Starts

Vairāk Dienas Starts


Viedokļi

Vairāk Viedokļi


Sports

Vairāk Sports


Skolas Diena

Vairāk Skolas Diena



Valodas Policija

Vairāk Valodas Policija



Citi

Vairāk Citi



SestDiena

Vairāk SestDiena


KDi

Vairāk KDi





Sporta Avīze

Vairāk Sporta Avīze


Dienas Gada Balva kultūrā

Vairāk Dienas Gada Balva kultūrā



Uzņēmēja Diena

Vairāk Uzņēmēja Diena





Iedvesmas Diena

Vairāk Iedvesmas Diena







Latvijas Lepnums

Vairāk Latvijas Lepnums


Dzīvesstils

Vairāk Dzīvesstils







Šodien Laikrakstā

Vairāk Šodien Laikrakstā



Vide un tūrisms

Vairāk Vide un tūrisms




Izklaide

Vairāk Izklaide







Kas notiek?

Vairāk Kas notiek?