Te talkā nāk liecinieku aizsardzības programma, ko Valsts policija īsteno kopš 1998. gada. Iepriekš izskanējis, ka tā piemērota gan saistībā ar uzņēmējas Ellas Ivanovas slepkavības, gan skandalozo Jūrmalgeitas lietu. Vakar Saeima nodeva skatīšanai komisijās Latvijas pievienošanos starptautiskam līgumam par sadarbību liecinieku aizsardzībā.
Liecinieku aizsardzība ir viens no stūrakmeņiem cīņā pret organizēto noziedzību un terorismu, un Latvija jau līdz šim bija iekļauta Eiropas Savienības (ES) tiesībaizsardzības iestādes Europol tīklā, kas ir vislielākais pasaulē. Tāpat mūsu valstij bija sadarbības līgumi gan ar abām pārējām Baltijas valstīm, gan ASV Māršala dienestu. Bet pēc minētā starptautiskā līguma parakstīšanas ciešāka partnerība izveidosies vēl ar deviņām Eiropas valstīm.
«Valsts policijai būs plašākas iespējas nodrošināt speciālo aizsardzību, jo varēs sadarboties vēl ar vairāku ES dalībvalstu dienestiem,» skaidrojot līguma priekšrocības, norāda Iekšlietu ministrijas Starptautisko tiesību nodaļas vadītājs Vilnis Vītoliņš. Lēmums par liecinieka aizsardzību parasti tiek pieņemts kriminālprocesa ietvaros, ja ir pamats uzskatīt, ka personas dzīvībai draud briesmas. Tam seko praktiskas darbības, piemēram, liecinieka pārvešana uz īslaicīgu dzīvi citā valstī vai pat identitātes un dzīvesstāsta maiņa.
Lai gan praktiskus liecinieku aizsardzības aktivitāšu piemērus no sabiedrības sargā valsts noslēpums, par atsevišķām personām, kurām speciālā aizsardzība tikusi piemērota, informācija iepriekš noplūdusi. Piemēram, divus gadus ārpus valsts atradās noslepkavotās uzņēmējas Ellas Ivanovas mīļotais Ojārs Grasmanis. Lai gan sākotnēji viņš izvairījās apstiprināt minējumus, ka ticis sargāts no izplānotas izrēķināšanās pret viņu, pirms gada intervijā žurnālam Klubs atzinās: «Man iznāca būt pirmajam un vienīgajam, kas izgājis šo pilno liecinieku aizsardzības programmu no Latvijas. [..] Pārējiem tā piemērota tikai uz brīdi. Un nekad vēl tas ar kādu Latvijas pilsoni nebija noticis ar identitātes maiņu. [..] Daudzas epizodes man joprojām šķiet nereālas. Piemēram, mēs ar policijas apsardzi mūkam no sekotājiem, nomainot četras mašīnas. Reāls pakaļdzīšanās trilleris, bet tas nenotiek uz ekrāna, tas notiek ar mani un tepat Rīgas ielās! Nakts vidū mani uzrauj augšā, jo mūs ir atklājuši un steidzami jāmaina dislokācijas vieta.»
Izskanējuši minējumi, ka liecinieku aizsardzības programma tikusi piemērota arī tā sauktās Jūrmalgeitas lietā notiesātajam uzņēmējam Germanam Milušam. Lai gan varas iestādes ziņoja, ka viņš no valsts aizbēdzis, lai izvairītos no piemērotā piecu gadu cietumsoda izciešanas, saskaņā ar Latvijas Radio informāciju G. Milušs vēl pirms pazušanas apgalvojis - viņam piedāvāta dzīvesvietas un identitātes maiņa apmaiņā pret liecībām par atsevišķu politiķu līdzdalību koruptīvos darījumos.