Amatpersonas paradušas atgādināt teicienu: «Nedomā, ko valsts var dot tev, domā, ko tu vari dot valstij.» Piekrītu. Šī prātula nozīmē, ka valsts attiecīgi privātpersonu uzskata par pieaugušu, atbildīgu būtni. Arī jauki. Tomēr nez kādēļ biežāk gadās, ka dažos gadījumos, piemēram, nodokļu maksāšanā, pilsonis tiek uztverts kā saprātīga radība, kas spēj saskatīt likumsakarības, savukārt citos netieši tiek deklarēts, ka tas pats pilsonis ir pilnīgi nespējīgs racionāli rīkoties.
Uz valsts sekretāru sanāksmi 27. novembrī pieteikts noteikumu projekts Prasības informācijas sniegšanai par nefasētu pārtiku. Uzreiz jāpiebilst, ka šis brīnums tapis lielā mērā Eiropas Savienības prasību rezultātā, jo pārtikušajā pasaulē cilvēku uzskatīšana par bakstāmiem muļķiem plaukst vēl košāk. Lai kā arī būtu, tātad iedomāsimies, ka pēc šo noteikumu pieņemšanas jūs dodaties uz tirgu. Iegādāties «nefasētu pārtiku». Kas ir jebkas, kas jums kā «gala patērētājam» tiek pārdots «bez iepakojuma vai ko tirdzniecības vietā iepako pēc patērētāja lūguma». Tad nu ziniet - nepietiks, ka jums to biezpienu vai zivi ieliks kādā pārdevēja piedāvātā maisiņā, trauciņā utt. Par «nefasēto pārtiku» būs jāsniedz bagātīga informācija. Produkta nosaukums. «Sastāvdaļu saraksts». «Par produktu atbildīgā pārtikas uzņēmuma nosaukums (fiziskai personai - vārds un uzvārds) un adrese». Uzturvērtība ar sīku atšifrējumu. Un vēl, un vēl. Ja jūs pastiepjat tantei vai onkulim letes otrā pusē pats savu maisiņu, trauciņu utt., atkal citas prasības. Ja abas puses ir iepazinušās ar noteikumu 6. punktu, daļu informācijas var sniegt mutiski.
Zeme, atveries! Saprotu, ka valsts ir ārkārtīgi norūpējusies par man pārdodamo kartupeļu nekaitīgumu manai veselībai. Paldies. Tomēr būtu arī priecīgs, ja valsts atzītu manas prāta spējas par pietiekamām, lai es pats kaut kā izlemtu, kas man jāzina par tiem skābajiem kāpostiem vai riekstiem. Turklāt neesmu pārliecināts, ka, pieņemsim, konkrētā zemeņu audzētāja adreses zināšana man daudz palīdzēs, ja iesvērtajā daudzumā būs sasodīti daudz iebojājušos ogu. Mīļā valsts! Augsti godājamā Eiropa! Uzdrīkstos apgalvot, ka reālajā dzīvē viss kaut kā notiek arī bez detalizēta regulējuma - pircējs piekasīgi izjautā pārdevēju, pārdevējs slavē savu preci, regulāriem pircējiem ir savi kārotās ēdmaņas pārdevēji, kuriem uzticas utt.
Vai arī tad būsim konsekventi. Ja uzskata, ka iedzīvotāji bez valsts iejaukšanās nevar pat ābolus pārdot/nopirkt, ka mēs esam tik lētticīgi (vai tieši otrādi - tik blēdīgi!), lūdzu, izstrādājiet arī stingras, precīzas regulas par to, kā jāiesāk jauna diena vai jāmīl dzimtene.